Senos laikos cilvēki, kuri ar smagām somām mugurā dodas vairāku dienu pārgājienā likās traki un prātu zaudējuši. Arī kādreiz došanās dabas takās bija tāda, ka visur taču iespējams piebraukt ar auto un tad aiziet ar kājām un nākt atpakaļ. Tad no 2018. gada sākās mīlestība pret pārgājieniem tepat Latvijā, pirmais gājiens bija Viesates dabas taka, Tukuma pusē. Mīlestība pret dabu un tēvzemi man ir bijusi vienmēr. 2022. gadā jau redzēju, ka dažādas aktīvistu kompānijas organizē braucienus uz Somijas populārāko pārgājienu maršrutu - Lielā lāča taka, kas ir 82km gara. Tajā brīdī tas likās, jā, nu forši, kādreiz varbūt vajadzētu pamēģināt un iziet no komforta zonas. Bet tā palika tikai tāda doma. Pienāca pavasaris, ieraudzīju atkal piedāvājumu. Mans tarakāns sāka aktīvi domāt, ka tomēr ļoti gribas iziet vairāku dienu maršrutu ārzemēs. Godīgi sakot, kad meklēju informāciju, diezgan maz blogu apraksti ir par piedzīvoto Somijā. Rakstīju kidshike , kuri šo maršrutu izgāja 2020. gadā. Solvitas atb
Sniegots mežs. Klusums. Laba kompānija un elpu aizraujoši skati! Ko gan vairāk var vēlēties? Laikapstākļi gan pagājušā gadā bija visai interesanti. T.Bricis jau februārī solīja, ka pavasaris ir klāt un aukstums vairs nebūs. Un še ku reku - sniegs līdz ceļiem un aukstums arī ir. Ziema negrib atkāpties. Spraiga cīņa vēl ar pavasari notiek. Kā zināms - pavasaris uzvarēs, tikai jautājums - kad?! Marta sākumā bijām sarunājuši, ka dosimies draugu kompānijā uz Līču Laņģu klintīm. Maršruts vidējas grūtības un ļoti ainavisks ar dažādiem iežiem un klintīm. Darba nedēļa bija skaista un saulaina, bet brīvdienās solīja katastrofālu laiku. Sestdienā arī bija dramatisks laiks - putenis, vējš. Cītīgi sekoju laika ziņām līdzi un skatos, ka Cēsu pusē sola gana labu laiku, jo galvenais, lai nekas no gaisa nekrīt lejā. Pieceļoties 05.03 Jūrmalā ārā ir putenis. Nu neko, ar visiem ir sarunāts, jābrauc ir. Neko neatcelsim, cerot, ka viss būs labi. Pa ceļam piedzīvojām visus iespējamos laikapstākļus un nokļūs