Īsās brīvdienas Barselonā

Barselona. Spānija. Līdz 2024. gada novembrim, Spānija nebija iekļauta manu apmeklēto valstu sarakstā. Protams, ka doma bija, ka, kaut kad jau būs jāaizbrauc. Septembra sākumā travelfree.lv bija akcija avio biļetēm uz Barselonu (ap 70e). Rakstu savām draudzenēm, kuras gribētu pievienoties meiteņu braucienā. Anna atsaucās uzreiz šai idejai un tad nu pirku nost uzreiz 2 biļetes. Tad nosūtīju ziņu Gunitai, kura dzīvo Šveicē, ka brauksim uz Barselonu, varbūt viņa arī gribētu pievienoties. Nedaudz padomāja, atbilde bija jā!

Lidojums bija 07.11 vakarā bija paredzēts, ka ielidosim ap 21.30 Barselonā. Diemžēl, dēļ plūdiem Spānijā dažas dienas iepriekš (04.11 Barselonas lidosta pludoja), mūsu lidojums kavējās par 1.5h, tad beigu beigās mēs ielidojām tikai 23.00. Kādu brīdi domājām, kā tikt uz mūsu Unite Barcelona Hostel (27e par nakti, 1 cilvēkam), sapratām, ka ir vēls un negribam ar sabiedrisko kratīties un iet ar kājām, izsaucām Bolt aplikācijā taksi. Lidosta ir ļoti tuvu, tikai 16km attālumā, par braucienu samaksājām 24e. Hostelī ieradāmies jau pusnaktī. Starp citu, šī bija mani pirmā pieredze ar hosteli, bet teikšu, ka diezgan pozitīva un nekāda vaina. Viena istabiņa paredzēta 8 cilvēkiem, kad mēs ieradāmies bija viena meitene tikai, kura jau devās gulēt. Tad ap 01.30 ieradās bariņš puišu, centās būt klusi, bet īsti tas neizdevās. Līdz ar to nakts bija tāda dikti švaki gulēta, bet vienīgais mierinājums, ka bija diezgan viegli piecelties.

 Pirmā diena Barselonā. 08.11.

Mēs cēlāmies 06.00, jo gribējām sagaidīt saullēktu pie jūras. Izejot ārā no hosteļa, abas baigi pārliecinātās par sevi un nodomājam, ka jūra ir uz kreiso pusi, ejam, kādas 10min un sāku saprast, ka laikam nebūs gan, un nebija gan, tad nu metām rinķī un tieši knapi paspējam uz saullēktu. Bet paspējām.

Rīts sākās nesteidzīgi izstaigājot Barselonas pludmali un promendādi.

Superīga pilsēta, jo var izbaudīt gan pilsētvidi, arhitektūru un jūru - mieru, klusumu. No rīta ļoti daudz skrējējus satikām, bet nu nebūtu jau jābrīnās, jo pašā Barselonā dzīvo 1.6milj iedzīvotāji, sanāk aptuveni tik daudz, cik mēs pa visu Latviju.

Pājām vienā no ļoti daudzajām, mazajām kafejniciņām, kur var dabūt dažādas bulciņas - gan sāļas, gan saldas, ar dažādiem pildījumiem. Un galvenais bija dienu sākt ar spāņu un portugāļu tradicionālo našķi - čurros.

Vajadzēja būt pēc 11iem Pl. d'Espanya  (stacija), lai brauktu ar vilcienu uz Montserratas klosteri. Kad nonācām Spānijas laukumā, meklējām staciju, grozamie visapkārt un reāli nesaprotam, kur ir stacija. Atradām informācijas punktu un jautājām, kur mums atrast staciju, viņa parāda, ka pretī atrodas (tur bija vienkārši lifts, ar kuru jābrauc lejā). Kā gan, lai tūrists parastais to zin?! Stacija atrodas zem zemes. Jāizvēlas FGC R5 līnija. Vilciens iet regulāri. Samaksājām 28 EUR par vilciena un funikuliera biļetēm turp un atpakaļ. Lai tiktu no Barselonas centra līdz klosterim ar abiem transportiem vajag ap 1.5h, tad nu ap 13.00 mēs bijām Montserratā. 

Montserrat nozīmē "robotais kalns". Apkārtējās laika zoba apstrādātās klinšu smailes veido skaistu dabas fonu benediktiešu senajam Monseratas Svētās Marijas klosterim. Saskaņā ar reliģisko leģendu tā ir vieta, kur Dievs licis eņģeļiem cītīgi pastrādāt, lai kalnu smailes izskatītos kā ar tēlnieka roku nogludinātas, nevis ļautu mācītiem ļaudīm klāstīt, ka tas noticis kaut kādu tur miljonu gadu laikā, dabas spēkiem neatlaidīgi darbojoties. Jā, varētu jau tos arī par eņģeļiem, kalnu gariem vai rūķīšiem saukt. Jo dzīvot pasakā taču ir tik skaisti. 

Monseratas klosteris būvēts pirms desmit gadsimtiem, laikā, kad benediktiešu ordenis piedzīvoja savus ziedu laikus. Atliek tikai apbrīnot neatlaidību un pārcilvēciskos spēkus, kas ieguldīti fanātiskas idejas īstenošanai — uzcelt klosteri tuvāk debesīm, turklāt  nevis kaut kādu sīkumu, bet diženu akmens būvju sistēmu. Ļaunas dienas klosteris piedzīvoja 1812. gadā, kad Katalonijā iebruka franču karaspēks, sagrāva Monseratas klosteri un apkāva mūkus. Pagāja 30 gadi, kamēr klosteri atjaunoja un to atkal apdzīvoja dievbijīgie melno sutanu valkātāji.

Klostera bazilikā ir grezns un bagātīgi rotāts altāris ar kataloņu mākslinieku gleznojumiem. Aiz altāra pa īpašu eju klostera apmeklētāji var paiet tuvu garām Monserata dievmātei, kas paslēpta aiz bieza stikla, atstājot tikai nelielu apaļu caurumu, pa kuru noskūpstīt vai paglāstīt nošmulētu brūnu koka lodi Dievmātes labajā rokā. Monseratas Melnā Dievmāte ir neliela melnkoka zeltīta statuja, kuru esot darinājis svētais Lūka. Mūsu ēras 50. gadā šo svēto relikviju svētais Pēteris esot atgādājis uz Kataloniju. Kad Katalonijā iebrukuši mauri, Melnā Dievmāte gadsimtiem ilgi slēpta kādā kalnu alā. Mūsdienu zinātnieki, izdarot statujas analīzi, gan noskaidrojuši, ka tā darināta ne agrāk kā 12. gadsimtā. Bet tas nekas, cilvēki tik un tā tic, ka vajag tikai skulptūrai ar roku pieskarties, un Melnā Dievmāte piepildīs katra viskvēlāko vēlēšanos.

Mēs Monstserratā pavadījām vairāk kā 5h, nostaigājām 10km un arī nostaigājām vienu no svētceļnieku posmiem, kurš ir Santjago ceļā.

Klostera apkārtnē darbojas suvenīru veikali, kafejnīca un ēdnīca. Mūsu izvēle bija par labu ēdnīcai, kurā jāsamaksā bija 19.90 un var ēst cik grib, ko grib, kā arī dzert vīnu un alu neierobežoti. 

Pusdienas ar skatu 👌

Paēdām mēs ļoti kārtīgi, ka pēc tam knapi varējām paiet, bet gribējām vēl aiziet līdz krustam, no kura var redzēt labi klosteri. Sākotnēji likās, ka tas ir krietni tālāk, bet aptuveni tas ir 15min gājiens no funikuliera vienā virzienā.

 Jā, saprotu to, ka kalni ir mana mīlestība, jo tieši šīs piecas stundas noteikti bija ceļojuma ķirsis uz putukrējuma!

 Nedaudz pirms 18iem braucām uz Barselonu atpakaļ. No Spānijas laukuma līdz mūsu apartamentiem ir 7km. Ar Annu nopirkām 10 braucienu metro biļeti, tā maksāja 12.50e, viens brauciens maksā 2.50e, tā nu mēs tās atlikušās dienas arī ar kājām un metro pārvietojāmies. Netālu no mūsu apartamentiem ir Lidl un tad tajā sapirkām fuet desas, sierus un kaudzi citu gardumu, kā arī, protams, vīnu. Tad nu mums bija gastronomiskie vakariņi. 

Diemžēl, apartamentos skaistas vīna glāzes nebija 🙈

Cenas veikalos ir lētākas kā Latvijā. Piem., fuet desa bez atlaides 1.99e. Vakarā jau apartamentos laimīgi satikāmies kopā ar Gunitu. Ap pusnakti gājām čučēt, jo atkal paredzēts agrs rīts.

09.11.

Salasījos internetā, ka Gueļa (turpmāk no manas puses Gaudi parks) no 07.30-09.30 ir apmeklējams bezmaksas un sarunājam, ka ar Gunci satiksimies jau parkā, jo mēs jau atkal gribējām dienu sākt ar saullēktu.

Gueļa parks ir dārzu komplekss ar arhitektūras elementiem, kurš atrodas El Carmel kalna nogāzē Grasijas apkaimē. To projektēja katalāņu arhitekts Antonio Gaudi un tas tika iekārtots laika posmā no 1900. līdz 1914. gadam. Tā platība ir 17,18 ha (0,1718 km²), kas to padara par vienu no lielākajiem arhitektūras darbiem Dienvideiropā. Tā ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta "Antonio Gaudi darbi". Nosaukts par godu parka idejas autoram grāfam Eusevi Gueļam (Eusebi Güell). Kad nonācām pie parka, tur stāv meitene priekšā, kura nerunā angliski, bet saprotam, ka pa velti netiksim, un vispār rakstīts, ka biļetes izpārdotas (sold out). Tad nu vienkārši kāpām El Carmel paugurā, no kura paveras lielisks skats uz Barselonu.

Visapkārt čivinājās kanārijputniņi.

Dienas sākums ļoti skaists, saulīte spīd, ārā silti. Tikmēr jau arī Gunita dodas uz Gaudi parku, apmaināmies ar balss ziņām. Pērkot oficiālajā Gaudi parka biļešu saitā, saka, ka ātrakais, kad uz parku var biļetes nopirkt ir otrdien, bet tad jau mēs esam mājās. Kaut kā mistiski, bet tomēr biļetes izdevās nopirkt, uz biļetēm bija laiks 13.30, bet Gunita jau rindā iestājās pēc 9iem, rinda bija ļoti gara, kaut arī ieejas ir veselas 3.

Izstaigājām parku, teikšu kā ir, reizi dzīvē noteikti jāredz, bet nākamajā apmeklējuma reizē diez vai apmeklēšu. Tālāk no parka devāmies uz Barselonas centra pusi. 

Kopīgi visas paēdām tipiskas spāņu brokastis - omlete, kura ir ar kartupeļiem un maizītes ar saspiestu tomātu.Nekas wow nebija, bet bija gana ok.

Tālāk divatā ar Annu devāmies Sagrada Familia lūkoties. Sagrada Famila ir ievērojamākais Gaudi darbs un viņa, kā arī Barselonas pilsētas, atpazīstamības simbols. Katedrāles celtniecība tika aizsākta 19. gadsimta 80. gados, taču tā joprojām nav pabeigta – būvdarbus plānots pabeigt ap 2026. gadu. 

 

Savus pēdējos dzīves gadus Gaudi pilnībā veltīja šim projektam, un līdz viņa nāves brīdim, 1926. gadā, bija pabeigta tikai ceturtā daļa katedrāles. Sagrada Familia ir milzīga, tās augstākās smailes plānotais augstums 170 metri, katedrāles dizains ir baznīcai neraksturīgs, bet, lai gan celtne ir nepabeigta, to ir vērts aplūkot un iepazīt pilnīgi citādu arhitektūru. 

Tūristu pašās populārakajās vietās ir ļoti daudz, bet dažus kadrus mums izdevās noķert.

 Tālāk devāmies uz izslavētu Churos vietu (spaņu gardums - ļoti maigi un mīksti vidū, kraukšķīga cukura un kanēļa garoziņu). Xurreria Trebol. Cenas labas. Noteikti vajag paņemt pildītos čurros, tie vispār ir baigi labi. Nākamo reizi esot Barselonā noteikti atkal dotos tieši uz turieni. Vienīgi uz vietas viņiem tur ļoti maz platības, kur piesēst, līdz ar to ņēmām līdzņemšanai, tad meklējām vietu, kur viņus paēst, ieraudzījām Starbucks, iegājām paņemt pa lattēm, teikšu, kā ir, mums Circle K ir labāka kafija, bet viss protams gaumes jautājums. 😁 Tādas tad nu mums bija pusdienas. Traki saldas, bet gardas. Tālāk vienkārši staigājām pa Barselonu - La Rambla. La Rambla tiek uzskatīta par vispazīstamāko ielu Barselonas centrā. Koku ieskauta gājēju iela, kas stiepjas 1,2 kilometrus garumā, savieno Katalonijas laukumu tās centrā ar Kristofera Kolumba pieminekli Portvellā. La Rambla veido robežu starp Barri Gòtic apkaimēm austrumos un El Raval apkaimi rietumos.Teikšu kā ir, man tā iela negāja pie sirds dēļ simtiem tūristu, bet noejot nost no La Ramblas, sākas Gotiskais kvartāls. To gan es baudīju un tas man ļoti patika. 

Gotiskais kvartāls jeb vieta, kurā Romas impērijas laikos aizsākās Barselona, vēl joprojām ir Barselonas “sirds”. Gotiskā kvartāla šauro ieliņu un laukumu labirints ir kā tilts, kurš savieno Barselonas pagātni un tagadni, jo tur atrodas gan Barselonas valdības ēka, kurā tiek pieņemti mūsdienu lēmumi, gan gotiskā Barselonas galvenā katedrāle ar brīnišķīgu iekšpagalmu, kurā mitinās 13 “svētās zosis”, gan ebreju kvartāls, ar kuru saistās stāsti par lielām bagātībām un dramatisma pilniem notikumiem Eiropā pirmo ebreju grautiņu laikā. Gotiskais kvartāls ir labākā vieta, kurā iepazīt Barselonas gadsimtiem ilgo vēsturi.

Protams apskatījām arī abas slavenās Gaudi ēkas.

Ēka Casa Batllo tika uzcelta 1877. gadā. To projektēja pats Gaudi, taču tā bija veidota kā klasiska 19. gadsimta eklektisma ēka bez ievērojamām pazīmēm. 1904. gadā mājās jaunais īpašnieks nolīga Gaudi, lai tas ēku pilnībā pārtaisa – tā ēka ieguva savu pašreizējo izskatu. No ārpuses Casa Batllo fasāde izskatās, kā veidota no galvaskausiem un kauliem. Patiesībā šie „galvaskausi” ir balkoni, bet „kauli” – to balsti. Ir pieejamas arī maksas audio tūres iekšā Casa Batllo, lai aplūkotu Gaudi mākslas darbu no visām pusēm. Passeig de Gràcia ir iespējams skaistākā iela Barselonā sākas no Katalonijas laukuma. Iela izceļas superdārgiem veikaliem un vairākām iespaidīgām ēkām - Casa Vicens, Casa Amatller, Casa Batlló, Casa Lleó Morera, Casa Mila un citas iespaidīgas ēkas. Pati iela ved uz Gracia, kas pēc daudzu cilvēku domām ir foršākais rajons Barselonā, kā radīts hipsteriem, māksliniekiem un brīvdomātājiem ar jaukiem bāriņiem, restorāniem un veikaliņiem.

Gaudi ēku Casa Mila sāka celt tieši pēc Casa Batllo pārbūves 1906. gadā. Kādu bagātu biznesmeni tik ļoti iespaidoja Casa Batllo īpatnējā arhitektūra, ka viņš nolīga Gaudi, lai arī viņam uzbūvē līdzīgu, tikpat neparastu ēku. Casa Mila arhitektam izdevās mazāk krāsaina, taču pat vēl netradicionālāka – mājā nav izmantota neviena pati taisna līnija. Dažiem mājas secīgie balkoni izskatās kā viļņi, citiem mājas fasāde atgādina klints veidojumu ar alām. Casa Mila jumta terasē atrodami sirreāli, krāsaini skursteņi.
Skūpsts – mīlestības galvenais simbols – ir neatkārtojami attēlots Isidre Nonell laukumā, burvīgā vecpilsētas stūrī, tieši blakus Barselonas katedrālei, dažu soļu attālumā no populārās iepirkšanās ielas Portal de l’Àngel, un tagad tur atrodas oriģinālā sienas gleznojuma “Kiss” vieta. Fotogrāfes Džoanas Fonkubertas un keramiķes Toni Kumelas 2014. gadā radītais darbs ar nosaukumu “Pasaule sākas ar katru skūpstu” patiesībā ir sīku fotogrāfiju mozaīka, no kurām katra kaut kādā veidā attēlo “brīvības mirkļus”. 

Dažu dienu laikā vairāk nekā 4000 Barselonas iedzīvotāju atsaucās uz mākslinieka aicinājumu Instagram, lūdzot nosūtīt savas fotogrāfijas, kas šodien ir daļa no šī kolektīvā mākslas darba. Pašlaik šī ir pilsētas visvairāk apmeklētā sienas glezna, un, protams, tā ir ideāls fons spontānu mirkļu un mīlestības odu iemūžināšanai, apmeklētājiem iepazīstot pilsētas iedzīvotāju raksturu tuvplānā.

Tālāk devāmies uz Montžuika kalnu. Montžuiks ir kalns Barselonā, Katalonijā, Spānijā. Montžuiks jeb Montjuich, kas viduslaiku latīņu un katalāņu valodā nozīmē "ebreju kalns", ir plats, sekls pakalns Barselonā ar bagātu vēsturi. 1992. gadā Barselonā notika Olimpiskās spēles un tieši Montžuika kalna apkaimē tika sacelti daudzi objekti saistībā ar sportu. Turpat ir Olimpiskais baseins, bārs un var no tā visu pilsētu redzēt. Izskatījās, ka vietējie labprāt nāk šeit atpūsties vakaros. 

Lejā braucām ar funikulieri, ar kuru, laikam pa zaķi braucām, bet mums atļāva. 🙈 Tālāk centrā satikām Gunitu un visas ar metro devāmies uz mūsu apartamentiem. Dienā tika pieveikti 27km. Sagurums vakarā bija manāms.

10.11.

Kurš putniņš agri ceļas, tas visus izbesī Instagram stāstiņos. 😂 Atkal cēlāmies agri, šoreiz, lai saullēktu sagaidītu Bunkers El Carmel. 

 

Izteikti populāra vieta starp vietējiem, bet tieši uz saulrieta laiku, tad tur ir ļoti daudz cilvēku, bet no rīta - daži cilvēki, var teikt vieta bija praktiski tikai mums. Karmelas bunkuri ir skatu punkts, no kura var redzēt visu Barselonas pilsētu (360º pilsētas skats). 

Tas atrodas Turó de la Rovira augšpusē Karmelas apkaimē 262 metru augstumā. No bunkuriem paveras fanttastiski labs skats uz visu pilsētu. 

Spānijas pilsoņu kara laikā notika pretgaisa karadarbība.  Neskatoties uz to, ka tos tautā sauc par bunkuriem, Turó de la Rovira virsotnē nekad nav bijis bunkurs, bet  tikai pretgaisa karadarbība un tās iekārtas. Spāņi gan nav pārāk apmierināti ar to, ka tūristu ir tik daudz. 

Daudz viet pilsētā ir redzami graffiti ar uzrakstiem - Tourists go home (tūristi - dodaties mājās). Acīmredzami ir tas, ka Spānijas mafija no tūrisma saņem milzu summas, ja Itālijai tie ir 3 miljardi, tad domāju, ka Spānijā ir vēl vairāk, līdz ar to pilsētas iedzīvotāji lielās tūristu masas sāk nīst, jo paši savu pilsētu vairs nespēj izbaudīt, kā arī mājokļu cenas ir kosmosā. No rīta jau nostaigājām nepilnus 7km. Tālāk ar vilcienu devāmies uz pilsētu Sitges (40min brauciens ar vilcienu). Kad jau biļetes uz Barselonu tika nopirktas, zināju, ka gribēsies aizbraukt, kādā dienas braucienā papildus vēl no Barselonas. Ieraudzīju divas pilsētas - Sitges un Žirona. Annai pēc bildēm iepatikās Sitges, tad uz turieni arī devāmies, Gunita mums arī šoreiz līdzi pievienojās. Pēc 11iem jau bijām tur. Man pilsēta ļoti patika, skaista, palmu ieskauta promenāde, mazas, šauras ieliņas, gaiša arhitektūra. 

Tā kā brokastis vēl nebijām ēdušas, tad ap 12iem pasūtījām paelju un 1 karafi sangriju uz visām. Paelja nav paredzēta ēšanai vienatnē – spāņi šo ēdienu tradicionāli gatavo brīvdienās un svētkos, kad pie lielā pusdienu galda tiekas visa ģimene. Arī teju visās Spānijas kafejnīcās un restorānos paelju var pasūtīt vien tad, ja to ēdīs vismaz divas personas. 

Anna nekad paelju nebija ēdusi, tad nu to arī pasūtījām. Lēti nebija, 24e no cilvēka, tātad par pannu 48e. Vai es teiktu, ka tas būtu mans mīļākais ēdiens? Noteikti nē, bet retas reizes var ēst. Pirmo reizi es paelju ēdu esot Tenerifē, toreiz likās, ka porcija bija krietni lielāka. Turpat blakus ir baznīca, uz kuru ved trepes.

Kamēr bildējamies, tikmēr Anna saprot, ka ir telefons pazudis...Protams, iestājas neliela panika. Sākotnēji zvanām uz whatsapp, neviens neceļ, bet kā gan cels, ja mobilie dati ir izslēgti. Beigās pēc otrā parastā zvana tiek pacelts. Tur runā tikai spāniski. Atrodam pāri, kurš runā gan angliski, gan spāniski...Tā viņi tur savstarpēji runā 5 minūtes, beidzot mums kartē tiek ielikts punkts, kur mums jādodas pakaļ telefonam, kā izrādās viņi jau 10min gājiena attālumā ir. Nu neko, aizejam pakaļ, viss kārtībā. Par laimi. Iestājas mieriņš. Tad dodamies uz jūras pusi. 

Pludmalē daudz cilvēki pa pliko gāja peldēties, bez kompleksiem. Paklīdam pa pilsētu, pa promenādi, Anna pabrida pa jūru. Man pilsētas arhitektūra ļoti patika, gaiša, mīlīga. Romantiskas, šairas ieliņas, kur paklīst.

 Mana vismīļākā ieliņa bija šī!

Saldējums jebkurā pilsētā ir obligāts!

Nedaudz pēc 16iem devāmies atpakaļ uz Barselonu un pēc 17iem no vilciena stacijas gājām 4km ar kājiņām līdz mūsu apartamentiem. Man uznāca saguriens un galva sāka sāpēt. Iedzēru tableti, drusku apūtos un tad mēs sākām taisīties, lai tikai trijatā atkal dotos uz centru. Šoreiz aizdevāmies uz japāņu restorānu, kur samaksā 23.90 un ēd sušī cik vien ādā lien, tāpat arī katra pa austerei nobaudījām. Viss bija svaigs un garšīgs. Kayi Sushi Barcelona - vieta, ko iesaku!

Mums gan sanāca 1.5h tikai, ja ir lielāka kompānija, tad noteikti vajag doties ātrāk, lai tā lēni un nesteidīgi baudītu vakaru. 

11.11. Laiks lidot uz mājām.

Šoreiz necēlāmies uz saullēktu. 😁 Ceļamies salīdzinoši nesteidzīgi, paēdam beidzot brokastis apartamentos, atvadāmies no Gunitas - viņa devās uz akvārīju, mēs - apskatīt šo to, ko vēl nepaspējām apskatīt iepriekšējās dienās. Ar metro braucām līdz Triumfa arkai.

Triumfa arka ir piemineklis Barselonā, kas atdala Paseo de Luis Companus un Paseo de San Juan. Tā kalpoja kā galvenā ieeja 1888. gada Pasaules izstādē. Arku būvējis arhitekts Joseps Vilaseka no sarkanajiem ķieģeļiem neomoru stilā. To rotā Spānijas ģerboņi augšpusē un dažādu Spānijas provinču ģerboņi visā lokā uz katras fasādes, turpar blakus ir Citadeles parks (Parc de la Ciutadella). Citadeles parks ir ļoti idillisks un, iespējams, zaļākā oāze visā Barselonā. Ja gaidet skaistas puķu dobes, tad tādas nu gan nav Barselonā. Ezerā var izmantot arī airu laivu. Parka teritorijā atrodas vairākas apskates vietas: zoodārzs, Katalonijas parlaments. 

Modernās māksas muzejs atrodas parlamenta ēkā. Parka teritorijā atrodas Zooloģijas muzejs un ģeoloģijas muzejs. Izstaigājam vēl Gotisko kvartālu un dodamies uz tiešo autubusu (7.25e), kurš no centra aizved līdz lidostai. 

Novembris ir izcili piemērots Barselonai - silti, saulaini un pozitīvas emocijas garantētas. Vai mani Barselona dvēseliski "paķēra"? Nē. Bet pēc gadiem 5-10 varētu atkal atgriezties, palika neapskatīts Tibidabo. Kopsummā man šis meiteņu izbrauciens ļotia patika - celties ar saullēktu, baudīt skaistās kalnu ainavas, spāņu vīnu, arhitektūru un vienkārši bezmērķīgi klīst pa ieliņām.

Kas man personīgi likās padārgi, salīdzinoši ar citām valstīm, ka apartamentu cenas ir diezgan padārgas. Mūsu dzīvoklis 4 personām un bērnam maksāja pāri 500e par nakti, bija jāsamaksā 300e drošības nauda un arī vēl papildus uz vietas 74e pilsētas nodoklis, tā kā teiktu, ka apartamentu izmaksas bija vislielākā izdevumu sadaļa.