Vesthailendas ceļš Skotijā - jeb West Highland Way

Kurš gan nav redzējis "Drošsirdi' un fantastiski skaistās dabas ainavas no tās? Vai seriālu "Outlander"? Ja nav redzēts, noteikti iesaku, ļoti interesants. Pēc pagājušā gada Somijas "Lielā lāča takas" ir pamatīgs āķis lūpā vienu ceļojumu gadā veltīt tieši iešanai pa takām. Kādu brīdī domājām, uz kuru taku doties šogad, bet laicīgi jau izspriedām, ka tā būs Skotija. West Highland Way - jeb turpmāk saīsinājumā WHW. Takas garums ir 150km. 

“The best way to experience nature is on foot.” – Muir

Blogos spriež, ka labākais laiks, lai taku ietu, esot maijs, jo laikapstākļi esot labi un vēl nav modušās mazās mušiņas.  Mēs devāmies uz Skotiju no 3.08-13.08. Nosvinēju 01.08 savu 35to dzimšanas dienu un pēc divām dienām jau lidmašīnā iekšā, lai dotos gada iespaidīgākajā piedzīvojumā. Šoreiz esam četratā - es, Māris, Madža un Zigis.

Protams, ka mums bija plāns taku noiet 6.5 dienu laikā. Ļoti optimistiski. Pārāk optimistiski. Katrai dienai savs gpx fails, sava kilometrāža. Plāns un domas bija labas, bet realitāte izrādījās pavisam cita.

Somas sakrāmētas. Manai svars bija ap 9kg, Madžai ap 12kg, Mārim arī ap 12kg, Zigim 17kg.

Starp citu, piekabināt dvielīti pie somas bija liela kļūda...
 

Smaidīgi - pretī nezināmajam

Viss jau sākās ar to, ka 03.08 Ryanair lidmašīna kavējās un mēs Milngavie nokļuvām stundu vēlāk. Kā zināms, Anglija vairs nav Eiropas savienībā un tas nozīmē to, ka zvani un internets ir diezgan padārgi. Lidmašīnā mēģināju saprast, kā tikt galā ar airalo e-sim. Speciāli pirku e-sim 5GB, lai varētu droši lietot internetu Skotijā.  Pēc mūsu plāna - mums vajadzēja sākt 18.30, reāli sākām 19.30. No Edinburgas devāmies uz Glāzgovu ar autobusu (18.77e) un tad no Glāzgovas ar vilcienu (5.34e) uz Milngavie. Izkāpjot Milngavie, ieraugām, ka netālu no stacijas ir pārtikas veikals Tesco, dodamies uz to, jo mums līdzi visiem ir sausā pārtika, kurai nepieciešams gāzes balons, bet ar gāzi lidot nevar, līdz ar to mums veikalā jānopērk vakariņām un brokastīm kaut kas. Es savu pulksteni jau ieslēdzu uzreiz izkāpjot no vilciena. Takas oficiālajā sākumā esam tikai 19.58.

Saule riet 21.20.

Takas sākums ved cauri tādam, kā pilsētas parkam, taka gana viegla un plata.

 Mūsu plāns bija noiet 10km, reāli no starta sākuma nogājām nedaudz vairāk kā 7km, jo sāka jau tumst, par laimi atradām labu vietu, kur uzsliet teltis - ar skatu uz kalniem. Uzreiz, piestājot, jau mazie midges - midžiji (mazās mušiņas) ir klāt. Kuru vairāk ēd nost, kuru mazāk..Midžiju absolūtais favorīts bija Madža..

Paēdām un līdām teltīs uz nakts dusu. 

 04.08

Ap 06.40 jau Madža pamodināja ar jautājumu - Ieva, vai Tu guli. :D Cēlos jau augšā, sapratām, ka lietus noteikti šodien līs. 

Lēnā garā vācām teltis nost, paēdām brokastis un 8.24 sākām iet. Gājiens gana viegls, takas pietiekami platas. Ejot pirmos kilometrus saprotam, ka labi vien ir, ka lidmašīna kavējās, jo tur, kur būtu plānots palikt pirmo nakti, nemaz nevarētu, jo visapkārt ganību lauki ar aitām vai govīm.Turpat netālu var noiet nedaudz no takas un aiziet līdz viskija ražotnei. Vairāk informācija šeit: https://www.glengoyne.com/

Tipisko Skotijas - Highland gotiņu gan tikai vienu reizi redzējām.

 Ap 9iem jau sāka līņāt. Ieraugām vienu kafejnīciņu takas malā, domājam tajā ieet, bet nekā, tā sāk strādāt tikai no 10.00, bet tik ilgi mums negribējās gaidīt.

Pirms 10iem ieraugām, ka takas malā ir cita maza kafejnīciņa - ejam visi tajā iekšā. Tur ļoti patīkami silts, kas nu ko paņem - kam salāti, kam beigelis, kam berlīneris, kam plātsmaize.

Kafē esmu nobesījusies, jo Tele2 atsūta sms, ka 1GB interneta ir sākts tērēt jau un tas izmaksās  12.99. Burvīgi, tātad septembra rēķins būs lielāks... Māris paņem manu telefonu, sabaksta visu, ko vajag un tad jau man ir internets un mana e-sim kartiņa beidzot strādā. Esmu priecīga. Kafejnīcā jautājam, kur var nopirkt gāzes balonu, pārdēvējs saka, re ku, jums aiz muguras ir. Paši iesmējām par sevi, ka neviens nepamanīja. Lielo gāzes balonu nopirkām pa 10 mārciņām. Tālāk ejot ik pa brīdim ir honesty box, kurās var nopirkt pasčeptus gardumus, dzērienus utt. Darbojas pēc godīguma principa - paņēmi kaut ko, atstāji par to naudiņu. 

Ļoti baudīju gājienu, kaut arī lietus lija. Vēlāk jau lietus pierima un ap 13iem mums bija atpūtas un pusdienu pauzīte. 

Mans moto ir - Never stop exploring! :)

Šis apavu un zeķu kombo bija patiešām lielisks, kājas sausas praktiski visa gājiena laikā man bija. Re, ku man uz zeķes draudziņš - smirduliņš.

 You need special shoes for hiking - and a bit of a special soul as well.

Ceļš līdz Conic hill (koniskais kalns) bija diezgan viegls, bet skati visnotaļ labi. Augustā vēl visās malās aktīvi zied ugunspuķe.

Šie nu bija visnotaļ vareni čiekuri!

 Pēcāk jau sākās kāpiens augšup un sāka līt. Kamēr nesāka līt - skati bija ļoti skaisti un ziedoši virši visās malās! 

Bija arī vienam ganību laukam cauri jāiziet, par laimi visas govis un buļi bija labvēlīgi noskaņoti.

Ah, kā es priecājos par viņu skaistumu. Skotijas dabā zied arī spilgti rozā virši, kas uzreiz uzmundrina un iepriecina manu prātu. Tieši kāpjot kalnā augšā sāk līt pamatīgi, saprotam, ka pašā kalnā augšā nekāpsim, jo nav vērts - viss nomācies. Sākam iet lejā un tur tiek taisītas trepes no akmeņiem. Katru soli speru ļoti prātīgi, jo akmeņi ir slideni. Uz acīm negribas nolikties.

Eju prātīgi, bet labi, ka ir nūjas līdzi, tās patiešām palīdz.Lietus tikai līst un līst. Pēc 18iem nokļūstam Balmahā. Esam nobesījušies, izsalkuši, mitri. Ieklīstam vienā restorānā, kas ir arī viesnīca. Esam pat gatavi maksāt par siltu istabiņu. Protams, ka viss nobukots pilns, bet esot netālu arī viena viesnīca, kur esot brīvas vietas. Ejam uz to...Pasaka, ka ir tikai 1 pieejama gulta. Laikam negribēja mūs uzņemt, nu neko darīt. Ejam atpakaļ uz pašu centru un ieejam mazā take away ieskrietuvē, kur apžūstam, pasūtam burgerus un paēdam. Līst, joprojām līst. Negribas līst ārā no siltuma, bet jāiet ir. Nav jau variantu. Karte rāda, ka tuvākais maksas kempings ir 30min attālumā, tad uz to arī ejam. Cik dienas sākuma sajūtas bija superīgas, tik dienas beigās jau bija besītis.

Nokļūstam tur...Nekāda informācija par cenām nav. Neviens vairs nestrādā, informācija ir tāda, ka ja haikotāji atnāk pēc 20.00, tad jāsamaksā ir nākamās dienas 09.00. Joprojām līst. Palīdzam viens otram uzcelt telti, lai būtu pēc iespējas ātrāk un sausāk. Māris jūtas slikti, viņu krata drebuļi. Iedodu paraceptamolu un ar Madžu ejam uz wc. Par laimi tās ir plašas, tur uzturamies vismaz stundu, lai apžāvētu mūsu slapjās mantas, uzviktu sausas drēbes miegam. Skatoties uz saviem pleciem spogulī - tie ir nospiesti sarkani. Sāp. Soma no lietus ir kļuvusi krietni smagāka un mans piestiprinātais dvielis ārpusē ir riktīgi slapjš. Tā bija liela kļūda. Kaut kur pirms 22iem ar Madžu lienam teltīs.

Diena bija ārkārtīgi gara - gājām 11 stundas. Nogājām 28.42km. 578 kāpuma metri.

05.08.

Atkal Madža uzmodina ar jautājumu - Ieva, vai Tu guli. :D Tikai šoreiz tas ir 06.20...Gulēts ir vājprātā slikti. Daudzas reizes modos augšā. Ļāvām Mārim ilgāk pagulēt. Nedaudz pastaigājos pa kempinga teritoriju, bet ik pa brīdim līst un debesis ir drūmi, drūmi savilkušās.

Vairāk vai mazāk, bet līst. Teltis esam uzcēluši pie liela koka, tas vismaz aizsargā  nedaudz pret lietu. Sākām gatavot brokastis un lēnā garā vācāmies nost. Par kempingu katram bija jāmaksā ap 15e. Gājienu sākam 09.56. Līst, joprojām līst. Gājiens ir gar ezeru, skaistiem, seniem, rūķu un elfu mežiem. 

Ir jau diezgan daudz jākāpj augšā un lejā. Kāpjot augšā, uz leju tērcēm tek ūdens. Kādam no mums jau sāk palikt slapjas kājas

Laikam pat viena no mīļakajām bildēm. Tik ļoti atspuguļo kā mums gāja - miglaini, lietaini, bet skaisti!

Šādas vietas takā bija daudz, šajā gadījumā vēl labi, bet citviet viss bija pārplūdis.

Sēnes mežos redzējām ļoti maz.

 Morāli ļoti smaga diena. Kaut kam tādam mēs nebijām gatavi. Ka līs tik daudz un tik ilgi. Ap 13iem esam nokļuvuši krodziņā. Izliekam visas slapjās mantas mums apkārt, uzlādējam visas mūsu ierīces. Netīšām saplēsu mūsu elektrības pārveidotāju, jo UK ir ar 3 caurumiem, nevis 2. Kārtīgi un gardi paēdām. Cenas, protams, krogos nav lētas. Mani fish&chips maksāja 20e, bet par to ir vērts maksāt, ka vari garšīgi paēst siltumā. 

Man liekas, ka mēs, kādu 1.5h tur atpūtāmies un tajā brīdī bija brīži, kad nelija, kad mēs jau atsākām iet, atkal sāka līt. Dabas skati ir ārprātīgi skaisti.

Kalni, klintis, ziedošie virši, ezers, čalojošas upītes un daudz un dažāda izmēra ūdenskritumi. 

Pēdējo stundu, kuru gājām, man palika slikti un ik pa brīdim apstājos, lai vemtu. Laikam no lielās slodzes.

Pēdējie 5km bija grūti, bet daba bija fantastiski skaista, bet to bija grūti izbaudīt, ja nejūties labi jeb pareizāk sakot jūties kā sprāgonis. Šovakar esam ārā no parka zonas, kur aizliegts wild camping (nakšņošana, kur vēlies). Esam jau noguruši un vairs nekur negribas iet. Atrodam kaut cik piemērotu vietu teltij. Atkal viens otram palīdzam uzcelt teltis. Pulkstenis ir tikai pēc 20iem, kas nozīmētu to, ka būtu laiks visiem kopā pasēdēt, papļāpāt...Bet nekā, jo lietus līst. Ielienam teltīs, aizmiegam.

“Hiking and happiness go hand in hand (or foot in boot).”– Diane Spicer

 Gājām 8.5h, 22.92km, 573 kāpuma metri.

 06.08

Pamostos ap 00.00 no tā, ka ļoti vajag uz wc, jo taču pirsmiega cisiņa nebija uztaisīta, sasodītais lietus taču lija. Pēc tam pamostos no tā, ka nāvīgi gribu dzert, manas ūdens pudeles ir tukšas. Gandrīz raudas uznāca un asari sāka tecēt. Kaut kā sataustu Māra somā ūdens sistēmu un padzeros. Paliek labāk. Mostos 06.11. Nelīst, saule spīd. Aleluja! Ak jel, kas par laimi! 

Izliekam visu slapjo žūt.

Piedod Madža, bet nu tās īstās sadzīviskās ainiņas jau ir jāparāda. Mums visapkārt bija saliktas drēbes, teltis. Nevarētu teikt, ka izžuja, bet vismaz bija sausāk. Gājienu līdz ar to sākam tikai 11.07. Šorīt Zigis jūtas švaki. Gājiena diena nav viegla. Tā ved gar ezeru, taka ir šaura, akmeņaina, visu laiku ar maziem kāpuma metriem uz augšu un uz leju.

Tādas nu tās takas, taciņas ir.

Sprāgoņi atpūšas. :D

Tālāk jau taka sāka vīties prom no ezera.

 Ejam lēni, patiešām lēni. Kilometri lēni iet uz priekšu. Bieži stājamies atpūsties. Mugura no smagās somas ir ļoti nogurusi. Bet saule mūs visus uzmundrināja un par viņu ļoti priecājāmies. Kad saule spīd, tad patiešām saproti, cik gan Skotijas daba ir skaista!

Starp citu tā mazā būdiņa ir vieta, kur var pārnakšņot.

Teikšu, kā ir - īsti man tur negribētos palikt. Nevar salīdzināt, cik ļoti Somijas Lāča taka ar savu sakārtotību ir priekšā Skotijai.

Kaifoju no šiem skatiem! Burvelīgi un verī laik!

Visi savstarpēji izrunājam un saprotam, ka mēs esam iekavējuši plānu un nekas neiet pēc sākotnējā plāna, ka mēs taku beigtu 09.08, saprotam, ka ar esošo morālo, fizisko stāvokli mums vajadzētu papildus divas dienas klāt. Laikapstākļi ir briesmīgi. Sazinos ar Jolantu, mums bija paredzēts, ka 09.08 no Aberdīnas viņa mums atbrauc pakaļ uz Fort William, bet viņa pati ir Latvijā un ielidos tikai 07.08 vakarā. Sarunājam, ka dosimies pie viņas 07.08 un pārtrauksim mūsu gājienu pusē. Pēc prognozes rādīja, ka ap 16iem sāks līt un tā arī bija. Mūsu saules prieks bija īss.

 Ap 18.30 nonākam kempingā un saprotam, ka negribam, nespējam šodien vairs iet tālāk. Kempings ir kolosāls - tur ir krodziņš, milzīga virtuve, kur paši var gatavot, somu glabātuve, kas ir milzīgs pluss. Ejam visi paēst un paņemt pa dzērienam, jo jūtamies to nopelnījuši. Burgerus Skotijā prot gatavot, tie visur bija gardi.

Turpat ap stūri ir arī mazs veikaliņš, iegājām palūrēt, kas tur labs, un kā izrādās, pat vārītas olas var nopirkt.

Blakus ir arī liela telts, kur cilvēki stāv un pīpē. Uzprasījām krogā vai zem tās varam celt mūsu teltis, atbilde bija apstiprinoša. Uzcēlām teltis un tad tās pārnesām uz vajadzīgo vietu. Ārkārtīgi patīkami ir tas, ka somu varēja atstāt manu glabātuvē un viņa nebija jāliek teltī. Virtuvē ir arī drēbju žāvētāji un pat veļas mašīna. Šoreiz jau sagatavoju ūdeni, lai man būtu, ja nu naktī sagribas dzert. Nedaudz atpūšamies un atkal visi kopā ejam krodziņā pasēdēt un tad jau pēc 21iem ejam uz teltīm čučēt.

Gājām 6.24h, tikai 11.06 km, 262 kāpuma metri.

07.08.

Atkal jau piecelšanās ap 06.30. Un atkal līst. Šodien tikai garīgais ir labs, jo lietus prognozes mūs vairs neietekmē, jo zinām, ka vakarā jau gulēsim siltumā un gultās. Uzdziedu Geri Halliwell - It's Raining Men, jo nav variantu. :D Jādzied ir.

Dodamies uz virtuvi uztaisīt brokastis. Lēni un nesteidzīgi taisāmies, pēc 11iem izgājām. Šodien taka, salīdzinoši ar vakardienu ir daudz vieglāka. Fiziski Madžai šodien bija smagāka diena, jo sāka sāpēt gūža, bet vismaz Zigis jutās krietni labāk. Pa ceļam mums atkal ir vairāki skaisti ūdenskritumi.

 Lietus dēļ daudzās vietās taka ir applūdusi, dubļaina un ir neiespējami ar sausām kājām iziet. 

Visa zeme žļurkst no slapjuma.

 Nedaudz skumji ir, kad nonākam pusē un dodamies nevis tālāk, bet dodamies uz Crianlarich, lai dotos prom.

 No takas līdz mazajai pilsētiņai (ciemam) jāiet aptuveni 2km. 

“Solvitur ambulando, St. Augustine said. It is solved by walking.”– Laura Kelly

Sākotnēji nonākam pie vilciena stacijas. Nogājām  11.14 km, 3.54h laikā. Vilciens attiet pēc stundas. Īsti nesaprotam, cik maksā biļete, bet google saka, ka baisi dārgi. Tad dodamies uz turpat netālo autobusa pieturu un mēģinam saprast, cikos būs autobuss, saprotam, ka īsti neko nesaprotam, atrodamies nekurienes vidū, bet par laimi - viss labi. Autobusu sagadījām un veiksmīgi tikām ar 2 transportiem uz Aberdīnu un tad jau mums sākās cita veida piedzīvojumi. Pabraukājām pa Skotiju ar auto - apskatījām pilis, dabu, pilsētas.

Šī gājiena laikā no manas puses radās jauns teiciens - verī skaisti, verī laik, jo tā patiešām ir! Skotijas daba ir mežonīga, dabīga un ļoti skaista. Skarba, bet tajā pašā laikā līdz kaulam īsta. Es zināju, ka man tā patiks, bet nebiju domājusi, ka tik ļoti patiks! Noteikti atgriezīsimies, lai taku pabeigtu, bet nākamgad plānos ir cits galamērķis. Atkal katram no mums pēc gājiena ir savi secinājumi. Man vajag nedaudz lielāku somu, jo mana likās neērta, jo svars vairāk gāja uz muguru, nevis gurniem. Pašai ir 50l soma no Maximas uzlīmēm.
Šogad nopirku Salomon pārgājienu apavus https://www.mysport.lv/lv/salomon-x-ultra-4-mid-gore-tex-women-s-magnet-black-zen-blue.html

Apavi super labi.
Zeķes pasūtījām no https://darntough.eu/ izcils pirkums. Kopā ar apaviem. Kājas sausas, bez tulznām. Tiešām izcili. Ļoti apmierināta esmu.

Noderīgas saites:

e-sim kartes nopirkšana https://www.airalo.com/united-kingdom-esim

https://www.westhighlandway.org/ 

 

Tiekamies takās!

Ja, kādam ir, kādi jautājumi - droši varat man personīgi uzrakstīt.