Ievmix - kur saplūst vairākas pasaules vienā

Liepāja sauc! Pilsētā, kurā piedzimst vējš, piedzimst vējš, varen varoša vārna zarā sēž. Jumtus plēš vējš, bet nenoplēš, Pilsētā, kurā piedzimst vējš. Manuprāt, Liepājas himna ir pati labākā pilsētas himna Latvijā. Pilsēta, kurā piedzimst vējš, pilsēta,  kurā valda roks un "Līvi"  un noteikti bohēma. Lēni un nemanāmi Liepāja ir kļuvusi par manu trešo mīļāko Latvijas pilsētu. Pirmajā vietā, Kuldīga, otrajā Sigulda. Senos laikos man Liepāja nepatika, tad bija neitrālas izjūtas, kā saka, nekas īpašs un lēnā garā viņa iekaroja manu sirdi un iekļuva Top 3. Liepājā liekas, ka laiks nedaudz apstājas, viss kļūst lēnāks, Tu pats nekur neskrien, bet mierīgi baudi mirkli. Tieši tagad un šobrīd. 

Mājās gatavota Roko torte. Par viņu varētu runāt dienām ilgi. Viņa ir ļooti garda, lai neteiktu vairāk. Man Roko torte nekad nav bijusi mīļāko tortu sarakstā, bet tā, kā tā ir vīra mīļākā torte, sen jau biju meklējusi recepti, bet neko jēdzīgu neatradu. Jāsaka paldies sociālajiem tīkliem. Tā, kā esmu liela kūku fane, instagram bieži vien smeļos idejas un priecājos par citu darbiem. Tad, kādā dienā ieraugu, to, ko tik ļoti sen jau biju meklējusi #homemadeRoko un uzreiz pieglabāju ierakstu un zināju, ka cepšu uz vīra vārda dienu, viņam par prieku. Tad nu tā, tas bija to vērts un pat ļoti. Vīra izsauciens, ka ja viņš vēl nebūtu mani apprecējis, tad tagad to noteikti darītu, manu sirdi ļoti sildīja. Viņš teica, ka torte garšo kā senos laikos, kad Staburadzes tortes vēl bija gardas. Vīra mamma pateica, ka Roko ir vislabākā torte, ko esmu taisījusi un viņa šo gadu laikā ir ēdusi jau diezgan daudz manis taisītus gardumus. Ar vīra tēvu vieglāk, viņam viss, kas salds garšo. Tā kā, brīvās dāma

Atzīšos, ka nekad nebiju bijusi Daugavpilī. Ir jau nedaudz kauns, bet nu, kā sanācis tā sanācis. Tad nu izdomāju, ka šogad tas jālabo, jo Latgales pusē esmu bijusi tikai vienu reizi un tas pats bija pirms 11 gadiem. Daudz vairāk ir sanācis dzīvoties pa Kurzemi, Zemgali un Vidzemi. Šogad izlēmu, ka jāpiedalās akcijā "Apceļosim Latvijas pilis un muižas", tad arī mērķis bija apskatīt Latgalē esošās muižas un dabas takas. Latgale, Tu esi skaista un apsolos biežāk braukt Tevi apciemot. Maršruts: Gārsenes muiža un dabas takas - Svente - Daugavpils - Krāslava - Aglona - Preiļi

Esmu liela tējas kūciņu fane. Man viņas ļoti garšo un patīk izmēģināt dažnedažādās variācijas. Jaunākie ir šie citrona un melleņu kēksiņi, super gardi. Taisīju viņus uz draudzenes svētkiem un ballītē bija arī mazi bērni. Viens no bērniem apēda ne tikai krēmīgo cepurīti, bet arī pašu kēksiņu, kas esot retums, tā vismaz viņa mamma teica. Tad nu, protams, priecājos par to! :) Ja Tev garšo cupcakes, tad šie ir "must have and must do" šovasar!

Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši par Skrundu-1? Jā, tā ir tā pati leģendārā Skrundas militārā pilsētiņa - lielākā spoku pilsēta Baltijas valstīs, kur reiz mitinājās apmēram 5000 cilvēku. Tā kā šī savulaik bija slepena, slēgta teritorija, kur atradās pašas modernākās padomju tehnoloģijas, to ir vienmēr pavadījusi noslēpumainības aura un neremdināma cilvēku interese. Viss, kas ir aizliegts, taču ir interesants, vai ne tā? Šajā vasarā militārā mantojuma cienītājiem vēl jāpaspēj apmeklēt Skrundas bijušo militāro pilsētiņu. Aizsardzības ministrija, kas tur iecerējusi veidot pastāvīgu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzi, lielāko daļu ēku plāno demontēt, atstājot vien bijušos dzīvokļu namus. Tūristiem šī zona drīzumā atkal būs slēgta.

Norvēģija ir pasaulē otra laimīgākā valsts (ja vien var ticēt  United Nation's 2013 World Happiness Report ). Man kā sauszemes susuram ļoti pie sirds ir kalni, ūdenskritumi un fjordi. Kalnos  iemīlējos 2007.gadā, kad pirmo reizi biju braucienā ārpus Latvijas, biju Slovākijā, redzēju Augstos tatrus un no tā brīža kalni ir mana mīlestība. Mūsu mazo pauguru Gaiziņu jau par kalnu nevar uzskatīt. Ja var ticēt http://www.europeanwaterfalls.com/countries/norway/ tad, Norvēģijā ir 339 ūdenskritumi, kas ir ļoti iespaidīgs skaitlis, dažus no tiem, mēs arī redzējām un apskatījām.

Dabas parks "Engures ezers" izveidots 1998. gadā un tajā ietilpst ne tikai Engures ezers, bet arī Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei. Migrāciju laikā te iespējams ieraudzīt gandrīz visas Latvijā konstatētās migrējošo putnu sugas, jo atsevišķas putnu grupas šo teritoriju izmanto kā spalvu maiņas, migrāciju atpūtas un barošanās, vai arī kā ziemošanas vietu.

Grāmata ir par mūsu labākajiem draugiem, kuri saprot un izprot mūsu emocijas bieži labāk nekā mēs paši. Par cilvēka un suņa draudzību un abpusējo mīlestību. Ja Tev patīk emocionālas grāmatas, kuras aizskar dvēseles stīgas, tad šī ir noteikti domāta Tev.

Bērnībā viens no maniem mīļākajiem gardumiem bija Domino cepumi, tagad jau vairākus gadus Latvijā ir arī nopērkami Oreo cepumi, kuri arī manam puncim rada prieku un tā, kā esmu liela tējas kūciņu (cupcakes) fane, tad tapa arī kēksiņi. Krēms ir ļooti gards un ar piparmētru tēju garšo fantastiski.

Ļooooti šokolādīgi kēksiņi. Teikšu tā, ka parasti es pagaršoju visas mīklas, ja tā garšo labi, zinu, ka kēksiņš / kūka noteikti izdosies. Bet šiem mīkla bija tik garda, ka to vienu pašu varētu apēst. :D Un pa virsu kēksiņiem ir īru krēma cepurīte. Ātri, vienkārši un super gardi.

Ja garšo  Ferrero Rocher, tad šī kūka noteikti ir priekš Tevis! Un, kurš gan var atteikties no siera kūkas gabaliņa?

Pirmo reizi šo kūku taisīju uz draudzenes vārda dienu septembra vidū. Un bija tā, kāpēc es šo recepti tik vēlu atradu, kad vasara jau pagājusi! Nu neko darīt, zināms, ka topā vasarā viņa būs noteikti! Kūkas tekstūra ir maiga, ar ogu un vaniļas pieskaņu.

Kādu laiku meklēju ideālo mīklas recepti, lai magoņmaizīte (kanēļmaizīte) būtu garda, pufīga un mīksta arī nākošajā dienā, ne tikai tikko izņemta no krāsns. Tad nu tādu esmu atradusi un dalīšos ar Jums visiem tālāk, jo, kas gan var būt labāks par tikko silti ceptu maizīti ar pienu?! Šī recepte manās mājās noteikti ir uz palikšanu! Mmm...

Taizeme 2016.gada februārī, jā, sanāk tieši pirms gada un tāpēc arī gremdējos patīkamās atmiņās domājot par šo braucienu. Daudzi neizvēlas braukt ar Prieks Tūri, jā, nāca vēl dažas izmaksas klāt sākotnējai cenai uz vietas, bet nebija nekas traks, ņemot vērā citu tūrfirmu operatoru piedāvājumus par daudz augstākām cenām. Ilgu laiku nevarējām izdomāt, uz kurieni brauksim kāzu ceļojumā. Beigu beigās izlēmām ziemā iegūt D vitamīnu un izsildīt kauliņus, braucām uz Taizemi. Taizeme nelika vilties. Noteikti gribēsim atgriezties, bet nākamreiz jau pašiem visu plānojot. Šoreiz izvēlējāmies “Prieks tūre” un tieši braukt uz Puketu un 11 dienas pavadīt uz vienas salas, bez liekiem pārbraucieniem un labi, ka tā, jo latvieši, kas izvēlējās citas programmas bija ļoti neapmierināti ar sniegto servisu – jebšu tāds vispār nebija, bet ne par to šis stāsts būs.