Taizeme ar Prieks Tūri

Taizeme 2016.gada februārī, jā, sanāk tieši pirms gada un tāpēc arī gremdējos patīkamās atmiņās domājot par šo braucienu.
Daudzi neizvēlas braukt ar Prieks Tūri, jā, nāca vēl dažas izmaksas klāt sākotnējai cenai uz vietas, bet nebija nekas traks, ņemot vērā citu tūrfirmu operatoru piedāvājumus par daudz augstākām cenām.
Ilgu laiku nevarējām izdomāt, uz kurieni brauksim kāzu ceļojumā. Beigu beigās izlēmām ziemā iegūt D vitamīnu un izsildīt kauliņus, braucām uz Taizemi. Taizeme nelika vilties. Noteikti gribēsim atgriezties, bet nākamreiz jau pašiem visu plānojot. Šoreiz izvēlējāmies “Prieks tūre” un tieši braukt uz Puketu un 11 dienas pavadīt uz vienas salas, bez liekiem pārbraucieniem un labi, ka tā, jo latvieši, kas izvēlējās citas programmas bija ļoti neapmierināti ar sniegto servisu – jebšu tāds vispār nebija, bet ne par to šis stāsts būs.

Es visu laiku rēķināju, ka 100 bāti ir 3 EUR, bet valūtas kalkulators saka, ka ir 2.60.
Laidām ar uzbekiem līdz Taškentai un tad jau tālāk uz Bangkoku, lidostā ar vīzas saņemšanu viss ļoti operatīvi, vīzas izmaksas bija ap 55 EUR. Sagaida transvestīts Lily un Prieks tūres sadarbības partneris Taizemē- Aleksandrs.
 Izejam no lidostas – ārā tāds siltums, jau sejā parādās plats smaids, dodamies uz viesnīcu un tālāk jau aši, aši apkārtni izpētīt – ēdam fantastiski gardus mango, kādus pie mums veikalos nenopirkt  (cena bija 80 bāti), tad supergardās banānu pankūciņas, maksāja 35 bāti, Puketā lētākās, ko redzējām maksāja 60 bāti.

Gardi un sulīgi mango

Ielas malā ceptas pankūkas ar banāniem un iebiezināto pienu

Izdomājām, ka nedosimies tipiskajā Bangkokas apskatē nākošajā dienā, Karaļa pils un Guļošais Buda būs citai reizei. Šoreiz kopā ar vienu latviešu ģimeni devāmies uz Lumpini parku (tas mums netālu no viesnīcas), parks jauks un zaļš, varēja satikt daudzus guļošus varānus un arī bruņurupuci satikām.

Tālāk ar metro dodamies uz Bangkokas  centru un tad sākās jau pirmie joki. Protams, tipiskie tūristi ar karti rokā, pienāk vietējais, prasa kā palīdzēt, sakām, ka gribam izbraukt pa kanālu, vietējais pasauc tuk tuku un saka, ka mēs 5 cilvēki, lai vairāk par 20 bātiem nemaksājam, nu ok. Aizved pie ostiņas, jau kaulējam cenu par izbraucienu, sarunājam, ka brauciens ilgs stundu. Paiet 10 minūtes – pirmais pieturas punkts Wat Arun -Temple of Dawn (rītausmas templis), apskatei dotas 25 minūtes. Templis nosaukts par godu Hindu dievam Arunam.

Iesēžamies atpakaļ laivā, pabraucam 5 minūtes  un viss esam jau klāt pie Karaļa pils. Pārņēma ļoti liela vilšanās, ka esam apkrāpti, jo 5 cilvēki samaksājām 2000 bātus par šo “fantastisko” izbraucienu.
Tālāk tad ar kājiņām staigājām pa centru, mans mīļotais jau ir izsalcis un pie vietējiem paņēma zupiņu ar veselu vistas kāju (nagiem), man arī gribējās ēst, bet vēl nebiju gatava kaut kam tik ekstrēmam priekš manis. Tālāk devāmies uz Zooloģisko dārzu (ieeja 200 bāti), zvēru dārzs kā zvēru dārzs – nosing spešil.
Apmeklējām arī Wat Mahathat- viens no vecākajiem tempļiem Bangkokā.

 

Un vakars pa China town, jo tieši 8.februārī bija Jaunais gads viņiem, tad 7.februārī jau sākās nopietna gatavošanās, ķīnieši bija ļooooti daudz, visur valdīja sarkanā krāsa un es arī netīšām biju uzvilkusi kleitu sarkanā krāsa un viena ķīniete pat gribēja ar mani nofotografēties. Ķīnieši ir kā aptrakuši ar selfijiem. Var mierīgi ceļa vidū apstāties un sākt taisīt bildes. Bangkokā reāli bijām tikai 1 dienu, kas ir par maz. Zinu jau, ko gribēšu redzēt un darīt nākamajā reizē.

Nākošās dienas vakarā jau bijām Puketā. Puketas sala ir paliela sala, kas iecienīta tūristu un ballīšu meklētāju vidū. Kā jau kūrortā – arī te ir nedaudz augstākas cenas. Cilvēku tur ir daudz, it īpaši mūsu kaimiņzemes pārstāvji, vietējie mūs arī uztvēra kā krievus, bija teksti – “davai, davai pasmotri”, tad mēs skaidrā latviešu valodā viņiem teicām uz redzēšanos vai arī, kad mīļotajam jau nervi neturēja viņš uz viņiem lamājās latviski.

Nākošā diena pagāja 1.5h padzīvojoties Patongas pludmalē ( ļoti uzmācīgi vietējie, vēlas pārdot visu, kas kust un nekust). Tad devāmies izstaigāt vietējo apkārtni, pirmās dienas nogurums bija ļoti liels, jo nav pierasts TIK daudz staigāt (esmu ofisa planktons), piegājām pie vairākām tūrisma būdiņām, noskaidrot ekskursiju cenas un paņēmām bukletus, lai cik interesanti nebūtu, vislabākā cena bija pie mūsu viesnīcas, izvēlējāmies braukt uz Phi phi un James Bond salu, kā arī paņēmām rolleri uz 5 dienām, jo sapratām, ka Patongā uzturēties negribam. Ā, un vajag noteikti kaulēties, man tas ir gēnos, problēmas nesagādā.

Ieklīdām arī 5*viesnīcu teritorijās un priecājāmies par klusumu un skaistajiem dārziem.

10.februārī, kas bija mūsu 4.mēnešu kāzu jubileja, devāmies uz Phi Phi salu, kurā filmēja filmu The Beach ar Leonardo di Caprio galvenajā lomā, sākumā diena bija apmākusies, bet pēcāk jau saule karsēja. Phi phi ar savu kristālzilo ūdeni un mani atstāja lielu iespaidu, es tur, labprāt, dzīvotu…Ekskursijā ietilpst brauciens ar mazu kuģīti, atspirdzinošie dzērieni un ananāsi bija bez maksas, tad bija snorkelēšana, visus izmet vienā vietā un tad visi ķīnieši spārdās uz riņķi, baigi neforši, teikšu atklāti. Pašai salai bija dota 30min apskate, smieklīgi maz, lai neteiktu vairāk.

11.februārī paņēmām rolleri un devāmies dzīvē, jo tālāk no Patongas, jo skaistāk un klusāk. Nai harn pludmale bija mūsu mīļākā uz visām atlikušajām dienām, klusa, mierīga un super vieta snorkelēšanai, mīļotais man ir zemūdens nirējs, mums bija arī līdzi peldēšanas brilles un trubiņa. Zemūdens pasaule ir ļoti skaista, žēl, ka nav zemūdens fotoaparāts. Jā, pieminot vīru, viņam pirmspēdējā dienā bija arī daivs pie Phi Phi salas, viņam ir Padi Advanced open water diver sertifikāts – pārbrauca uz viesnīcu pārlaimīgs, peldējis kopā ar haizivi.

Devāmies uz sunset view point, pa ceļam apstājoties dažādos skatu punktos. Vakarā viss bija kā nosēts ar ķīniešiem, braucām vēl vienu reizi vienā no ceļojuma pēdējām dienām pa dienu uz turieni, tad tur bija salīdzinoši maz cilvēku, bet vieta patiešām skaista, kaut arī ar ļoti skaistiem saulrietiem šoreiz neveicās.

 14.februārī devāmies uz James bond salu jeb īstajā vārdā Khao Phing Kan,. 1974.gadā tika filmēta James Bond filma The Man with the Golden Gun, līdz tam laikam sala nebija populārs tūristu apskates objekts. Skaista sala, skaitās jau must see vieta un tiešām ir tā vērts viņu apskatīt. Pusdienas bija muslimu pilsētā, kura ir uz upes, aptuveni 2000 cilvēki dzīvo tajā ciemā.

 Tāpat arī mērkaķu ala bija ļoti interesanta un skaista. Mūsu kaimiņzemes pārstāve bakstīja mērkaķi reizes trīs un beigās mērkaķis neizturēja un bija bitch slap…jebšu pļauka.

Pēcāk bija izbrauciens ar kanoe laiviņām, gids smaidīgs un runātīgs, bet viņa smaids nebija par velti, beigās prasīja dzeramnaudu, jo mājās gaida 3 bērni.

Šī ir tā pludmale, kur bija ieejas maksa un, lai tiktu lejā - jāiet pa kāpnēm. Lejā īsī pīsī, bet atpakaļceļā smagi pūtu un elsoju, tāpēc arī pludmalē nemanījām pensionārtantiņas.  Maksa 20 bāti, + tāds, ka bija duša, kur noskaloties, jo ūdens ir ļoti sāļš un arī viļņi tajā pludmalē bija ļoti lieli, bet nu vīrieši izpriecājās kārtīgi kā mazi puikas.

 Tā kā mums bija roleris, tad devāmies, kur vien gribējām, kalnu celiņi tur ir diezgan paekstrēmi, bet bija forši un nestāvējām arī nekādos sastrēgumos. Vienā no dienām braucām apmeklēt Lielo Budu, kas ir 45m augsta statuja un viss komplekss tiek celts tikai par ziedojuma naudu, Lielais Buda ir par godu karalim un mazākais Buda par godu karalienei.

Uz Puketu arī atbrauca vēl astoņi cilvēki, kas no Prieks tūres bija, tad iepazināmies ar foršu pāri un arī viņi paņēma roleri, tad kopā braucām apskatīt salu, izdomājām vienu dienu apskatīt salas ūdenskritumus – Kathu un Ton Sai. Hm, nu, ko lai saka…Īvandes ūdenskritumi ir daudz iespaidīgāki. Ton Sai ir nacionālais parks, bija jāmaksā 200 bāti par ieeju. Tad, kā izrādījās tur ir 1.7 km gara pastaigu taka pa džungļiem, neviena cilvēka tur nebija – bija forši. 

Taizeme bija pirmais, tik tāls ceļojums, skaidrs ir viens, ka Āzija būs jāapskata tuvāk.
Lidojums bija ar Uzbekistian arways - nevienu sliktu vārdu nevar teikt, lidojuma laikā ēdināšana bija laba. Uzbekistānas lidostā jau lidojot uz mājām, ejot pasu kontroli biju pēdējā, uzbeku kontrolieris bija ļoti smaidīgs un prasīja vai es negribētu palikt Uzbekistānā, mana atbilde bija, ka ir par aukstu (kaut arī ārā bija +14, bet Latvijā -2), tad nu teica, lai vasarā braucu ciemos.
Labprāt, arī kādreiz apskatītu gan Uzbekistānu, gan Kazahstānu.

Paldies par uzmanību! Ceru, ka kādam arī bija interesanti.



Atkārtošu vēlreiz, ka ja negrib pārmaksāt, tad Taizemē arī ir jākaulējas!
 

Izmaksas - 1000 EUR (ceļš, pārlidojumi un viesnīcas).
Ēšana uz vietas sākot no 60 bātiem.


Rollera īre uz 5 dienām bija ap 25 – 30 EUR.