Ciemos pie troļļiem

Norvēģija ir pasaulē otra laimīgākā valsts (ja vien var ticēt United Nation's 2013 World Happiness Report). Man kā sauszemes susuram ļoti pie sirds ir kalni, ūdenskritumi un fjordi. Kalnos  iemīlējos 2007.gadā, kad pirmo reizi biju braucienā ārpus Latvijas, biju Slovākijā, redzēju Augstos tatrus un no tā brīža kalni ir mana mīlestība. Mūsu mazo pauguru Gaiziņu jau par kalnu nevar uzskatīt.
Ja var ticēt http://www.europeanwaterfalls.com/countries/norway/ tad, Norvēģijā ir 339 ūdenskritumi, kas ir ļoti iespaidīgs skaitlis, dažus no tiem, mēs arī redzējām un apskatījām.

Norvēģija ir neapstrīdams līderis  ūdenskritumu skaita ziņā. Norvēģijā ir visvairāk ūdenskritumi, augstākie ūdenskritumiem un ,protams, arī vieni no skaistākajiem ūdenskritumiem Eiropā. Norvēģijas ainava ir ar daudz kalniem, līdzenumiem, ledājiem, liela apjoma nokrišņiem, fjordiem, klintīm, aitām.

Norvēģija ir ļoti liela, daudzveidīga un daudzšķautņaina valsts ar pārsteidzoši skaistiem skatiem ap katru stūri. No ziemeļiem uz dienvidiem Norvēģijā ir gandrīz 1.800 kilometrus gara, bet šaurākā daļa Norvēģijas ir tikai 6 kilometrus plata (Tysfjord). Lielākājai daļai ceļu ir  80 km/h  ātruma ierobežojums, viņi ir šauri un vēl šaurāki, ir arī  daudz fjordi, kurus var šķērsot tikai ar prāmi.

Braucot un baudot gleznainos Norvēģijas dabas skatus, dažreiz arī sirds salēcās, kad redzi, ka ir šaurs ceļš, klints vienā malā un otrā malā krauja un līkums, aiz kura neko nevar redzēt.

Man  brālis dzīvo Bergenā un tad nu devāmies ar mīļoto viņu apciemot. Divas dienas apskatījām un pabijām Bergenā, nākamās divas ar mašīnu apceļojām Norvēģiju.

Sāksim tad ar visu pakāpeniski. Praktiskās izmaksas būs pašās beigās.

Bergena

Otrā lielākā Norvēģijas pilsēta. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem de syv fjell. Par kalnu skaitu gan varot diskutēt, jo šis skaits ņemts iedvesmojoties no Romas septiņiem kalniem. 

Bergenu sauc  par Norvēģijas fjordu galvaspilsētu un ziemeļu arhitektūras paraugpilsētu. Paši bergenieši savu pilsētu dēvē par Norvēģijas DVĒSELI. 

Par pilsētas nosaukuma rašanos ir vairākas versijas. 12.gadsimtā vācu Hanzas savienība Bergenā atvēra vienu no savām tirdzniecības pārstāvniecībām: „ Vācu tiltu” (Tyske bryggen), kas savā pārziņā turēja visu viduslaiku pilsētas tirdzniecību. Pastāv arī otrs uzskats, ka Bergenas vārds cēlies no vārda Bergvin (izruna-Bjorgvin), kas nozīmē kalnu ganības (taču kalns norvēģiski ir fjell).  Bjorg Norvēģijā ir sieviešu vārds, kas cēlies no senās norvēģu valodas un nozīmē palīdzība. Toties dāņu valodā kalns ir bjerg un vācu Berg, daudzskaitlī Berge (vārda izrunā uzsvars ir uz pirmās zilbes, kas nav raksturīgi norvēģu valodai). Tā kā Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem, tad dāniski/vāciskā izcelsme ir visai ticama. 

 Augstākais kalns ir Ulrikens (643 metri) un tajā var nokļūt ar trošu vagoniņu vai pašu spēkiem uzkāpt. Otrs populārākais kalns ir Floijens (320 metri), kurā var uzbraukt ar funikulieri, kurš atiet netālu no pilsētas centrā esošā zivju tirgus. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo tur līst ap 280 dienām gadā. Esot pat joks šajā sakarā, - tūrists vaicā zēnam, vai te kādreiz nelīst arī, uz ko zēns atbild, ka viņš nezin, jo viņam ir tikai divpadsmit gadi.

Bergenā ir vairāki parki un maija sākumā zied sakuras un arī rododendri. Man kā ziedu mīlei, tā bija ekstāze. Uzvaras parka sakurām vēl augt, augt un augt.  

Smaidīga Ieva pie ziedošiem ķiršiem

Parkos zied tulpes un pilsēta ir ļoti sakopta.

 

Pirmās dienas plānos ir apskatīt vecpilsētu un uzkāpt Floijenā. 

Teikšu tā, ka ikdienā diezgan daudz staigāju un arī pēdējā laikā skrienu, bet Bergenas kalni vēl par latviešiem ilgi smiesies. Sauszemes susuram bija grūti kāpt stāvajos kalnos, bet tas noteikti ir to vērts. jo pēcāk paveras ļoti skaisti skati uz pilsētu.

Par laimi ik pa brīdim ir soliņi, lai varētu atpūsties. Dienas laikā tika noieti aptuveni 14 km.

Floijens 

Ir viens no pilsētas populārākajiem tūrisma objektiem. Fløyfjellet ir  kalna nosaukums. Tas ir 399 m virs jūras līmeņa. No augšas lieliski var redzēt visu Bergenas centru. Kalnā augšā var tikt ar funikuliera palīdzību, bet daudz interesantāk ir iet pašiem.  Brauciens ilgst aptuveni 8 minūtes. Pašā augšā ir arī restorāns, kafejnīca un suvenīru veikals.

Var braukt arī ar funikulieri

žēl gan :(

Sastapām arī kaziņas

Brigene

Bergenas pazīšanās zīme ir vāciešu būvētā Brigene ar savām divslīpju jumtu mājiņām, kuras vērstas pret Vogenas līci. To sākotnēji dēvēja par Tyskebryggen (vācu piestātni), jo vācieši Bergenā dominēja 400 gadus, līdz 1754. gadam, bet pirmie tirgotāji no Lībekas ieradās vēl simts gadus iepriekš.

Brigene ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Senais tirdzniecības rajons ir vienīgais darījumu rajons, kas saglabājies no Hanzas perioda. Tas ir celts viduslaiku tradīcijās un vecākā daļa rekonstruēta 1702.gadā pēc ugunsgrēka. Tā kā mājas celtas tik tuvu, ugunsgrēki te plosījušies vairākkārt. Vecos namus 1927.gadā iekonservēja, bet atjaunoja 1962.gadā pēc 1955.gada ugunsgrēka ar UNESCO finansiālu atbalstu.

Mūsdienās šajās mājās atrodas suvenīru bodes un darbnīcas. Šeit atrodami brīnišķīgi veikali, kuru plauktus dekorē norvēģu troļļi. Vienā no Hanzas krastmalas mājām darbojas divstāvīgs Ziemassvētku rotājumu veikals, kurš darbojas visu gadu.

Laika zobs neko nežēlo

Bergenas Zivju tirgus (Fisketorget) ir tūristu visapmeklētākā vieta, jo te nu var pamielot gan acis, gan nāsis, gan vēderus, gan garšas kārpiņas. Laši, vaļa gaļa, nēģi, krabji, garneles, butes, reņģes un citi Ziemeļjūras brīnumi gaida savus pircējus. Zivju cenas gan ir augstas.

Ulrikens

YOU HAVEN’T SEEN BERGEN UNTIL YOU’VE BEEN ON TOP OF ULRIKEN!

Lai nokļūtu kalnā augšā ir jāiet aptuveni 1.5 stundu. Kalnā kāpšana piedāvā lielisku skatu visu ceļu. Tas ir ļoti populārs ceļojums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Kalns ir stāvs, pat ļoti. Ja iepriekšējā dienā kāpjot Floijenā bija grūti, tad Ulrikens ir uz pusi stāvāks un uz pusi grūtāks kāpiens, bet tas noteikti ir to vērts, jo pa ceļam redzēsiet satriecošus skatus, tāpat arī no augšas, kas ir 643m paveras lielisks panorāmas skats uz Bergenu un tās apkārtni no augšas.

Iedomāsimies, ka esam kalnu kaziņas un sākam tipināt

Sākam kāpienu

Wuuhuu!

Kalniem pāri citi kalni būs!

Kāpjot augšā elsu, pūtu un stenēju - jā, bija grūti. Un vēl nožēlojamāk sāc justies, kad norvēģu pensionārs tev "pabizo"garām un vispār, visi tevi apdzen... Bet nu labi, ko nu par to, skati no augšas ir to vērti, lai kāptu. Kājām treniņš lielisks.

Bergena - rododendru pilsēta

Es pat teiktu, ka rododendru paradīze, viņi aug visās malās kā nezāles. Varētu teikt tā, kā pie mums ceriņi aug visur. Klimats Bergenā ir bez bargām ziemām un ir ar lielu mitrumu, pie mums viņi bieži auksto ziemu dēļ izsalst. Ja ir silts pavasaris, tad rododendri sāk ziedēt no marta beigām līdz pat jūnijam, gana ilgs laiks, lai varētu priecāties par ziedu skaistumu. Arī mums paveicās, ka agrie jau ziedēja un man, kā puķu mīlei priecēja sirdi.

Apskatījām arī dendrāriju un Bergenas botānisko dārzu.

Botāniskajā dārzā ir apskatāma lielākā Ziemeļvalstu rododendru kolekcija - 5000 augu sugas no visas pasaules. Vasarā atkal ir apskatāma Norvēģijas lielākā rožu kolekcija. Dārzs ir veidots japāņu stilā. 

Mmm, kas par smaržu!

 Ceļamies, sasmērējam maizītes līdzi ņemšanai, lecam mašīnā un braucam dzīvē!

Pirmās dienas maršruts

Skati pa ceļam ir fantastiski skaisti - zilas debesis, kalni, klintis, fjordi. Un tiešām pārņem sajūta. ka Norvēģijā dzīvo troļļi, jo izskatās kā pasakā.

Piknika vieta

Galvenais galamērķis bija Folgefonna Nacionālais Parks.

Folgefonna patiesībā sastāv no trīs ledājiem: Nordfonna, Midtfonna un Søfonna, kā arī no daudziem sīkiem ledājiem,  kopumā aptverot 207 km2. Folgefonna ir trešā lielākā ledus cepure Norvēģijā. Ledāja  maksimālais biezums ir no 300 līdz 400 metriem. Tā augstākais punkts ir 1,662 metri virs jūras līmeņa, un tā tiek uzskatīta par vienu no slapjākajām vietām Norvēģijā, gada nokrišņu daudzums ir 5500mm. Parasta tūristu bilde būtu, ka viss ir apmācies un miglā tīts. Mums atkal visu dienu bija zilas debesis, bez mākoņiem. Man pat labāk būtu paticis ar miglas efektu, bet neko darīt, visu nevar gribēt.

No autostāvvietas pārejam pāri tiltam pa akmeņainu ceļu, augšup gar ledāja upi Bondhuselva.

 Bondhus ezers,  Bondhusbreen ledājs redzams starp kalniem kā daļa no Folgefonna Nacionālā parka.

Lēnai, nesteidzīgai pastaigai līdz ezera galam un atpakaļ līdz autostāvvietai, noteikti ir jārēķina savas 2-3h. 

Pa ceļam līdz ezera galam, protams, ūdenskritums!

 

Ūdenskritums sākas no klints augšas

Latefossen 

Norvēģiski ūdenskritums ir "fossen" vai "foss".
Latefossen ir viens no visvairāk apmeklētajām ūdenskritumiem Norvēģijā un atrodas netālu no Oddas (turpat netālu arī ir slavenā Trolltunga jeb Troļļu mēle, bet tā palika citai reizei). Augstums 165m.

Braucot no Skare uz Odda, šķērsosiet seno arku tiltu un tieši malā būs Latefossen. Pārliecinieties, ka jūsu logs ir aizvērts, Latefossen ir ļoti spēcīgs un automašīna var tikt labi nomazgāta.

Ar milzīgu troksni dvīņu ūdenskritumi  "krīt" lejā  un tieši zem vecā akmens tilta, abas atsevišķās plūsmas savienojas un ieplūst  upē Grønsdalslona. 

Pirms vairāk nekā simts gadiem Låtefossen bija populāra atrakcija angļu un vācu tūristiem. Tā kā tajā laikā nebija ceļu, tad tūristi tika paņemti pie  fjorda un transportēti uz ūdenskrituma ar karietēm.

 

Pa ceļam uz Bergenu, šosejas malā atrodas skaistais Furebergsfossen. Augstums arī ap 150m. Grūti ir atrast labu punktu, no kura fotografēt. Pieejot par tuvu, paliec slapjš, bet tālāk atkāpties arī nav iespēja, jo blakus jau ir fjords, bet par laimi vismaz ir pietiekami plata vieta, kur apstāties ar mašīnu.

Atkārtojam trešās dienas darbības -  ceļamies, sasmērējam maizītes līdzi ņemšanai, lecam mašīnā un braucam dzīvē!

Izbraucot ārpus Bergenas, 75km attālumā atrodas trīs ūdenskritumi. Slavenākais no tiem ir  Steindalsfossen.

Pirmais ūdenskritums, diemžēl, internetā nevarēju atrast par viņu informāciju. Salīdzinoši ar visiem pārējiem, redzētajiem un apskatītajiem ūdenskritumiem, šis neliekas nekas ļoti īpašs, bet tāpat ir skaisti.

2013.gada ziema

Fossen Bratte arī ir skaists, liels un iespaidīgs ūdenskritums. Augstums 79m. Fossen Bratte tulkojumā nozīmē stāvs ūdenskritums. Labs skats jau paveras braucot pa šoseju, turpat šosejas malā var arī noparkot mašīnu. Redzams skats uz ūdenskritumu, kalniem un upi.

Pie ūdenskrituma ir izveidota piemiņas plāksne.  1951. gadā tikko precēts pāris,  devās savā medusmēnesī, avarēja ar mašīnu un nokrita pie Fossen Bratte, ļoti skumji un traģiski, tāpēc jebkurā pasaules malā atceramies - braucam uzmanīgi!

Maza Ieva!

Steindalsfossen (The Stone Valley Falls)

Viens no populārākajiem ūdenskritumiem Norvēģijā un arī atrodas Top 5 starp visām Norvēģijas apskates vietām.  Augstums 48m. Īpašs ar to, ka var paiet aiz ūdenskrituma un tas patiešām ir iespaidīgs skats un piedzīvojums. Steindalsfossenam ir ļoti pateicīgs fotogrāfēšanai, jo ir pieejamas vairākas skatu platformas. Pirms tilta abu ēku priekšā, kur pārdod tūrisma preces,  (starp citu, krietni lētāk kā Bergenas centrā, visus suvenīrus arī nopirku tieši tur)  ir labs kopējais skats uz Steindalsfossenu. Cita laba vieta ir tieši Steindalsfossen priekšā  no Steindalsfossen malām, ejot līdz ūdenskritumam un aiz ūdenskrituma. Labākais laiks, lai apmeklētu Steindalsfossen, ir vēls rīts, pusdienlaiks vai agra pēcpusdiena, kad saule atrodas perfektā leņķī, bet mums bija apmākusies diena, nu neko darīt!

Steindalfossens jau pirms simts gadiem bija populārs galamērķis. Šis ūdenskritums bija iemīļota vieta Vācijas imperatoram  Vilhelmam II.  Bieži apmeklēja Steinsdalsfossenu  (gandrīz katru vasaru) laikā no 1889. gada līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gadā. 

Sasalis arī izskatās ļoti iespaidīgs.

Braucot pa šeseju, pamanījām Skjervsfossen ūdenskritumu, protams, bez domāšanas braucām apskatīt. 

Līkumoti un stāvi ceļi

Varavīksne arī manāma

Dienas galvenais apskates objekts Steigastein skatu platforma.
Stegasteina konstrukcija ir pati par sevi atrakcija. Četru metru platā, 30 metru garā platforma, kas iziet no kalna, kas izgatavota no lamināta koka un tērauda, ir ieguvusi uzmanību tālu aiz Norvēģijas robežām tieši tāpēc arī viņu gribējām apskatīt.
Stegastein skats ir 30 metru attālumā no kalna sāniem, 650 metrus virs Aurlandes fjorda.  Tikai jāsagatavojas, ka ceļš, lai tiktu līdz viņam ir diezgan ekstrēms kalnā augšā un mašīnai ir jābūt gana spēcīgai, kā arī labam šoferim ar spēcīgiem nerviem.

Panorāmas skats uz fjordu ir nepārspējams un aizrauj elpu.

Otternes ir lauku ciems, kas atrodas pusceļā starp Aurland un Flāmu. Apmešanās vieta sastāv no 27 mājām, un no tās paveras skaists skats uz Aurlandsfjordu. 

Vecākās ēkas, Guttormstova un Eilertstova tika uzceltas apmēram 1700. gadā. Otternas sākotnēji sastāvēja no četrām saimniecībām: Tomas saimniecība, Guttorm saimniecība, Odda saimniecība Anderses saimniecība. Deviņpadsmitajā gadsimtā tajā dzīvoja aptuveni 30 cilvēki. Divas atlikušās saimniecības tika izmantotas veco laiku veidā līdz pat 1970. gadam. Otternas laika gaitā nav daudz izmainījušās un ir tādas pašas kā 18. gadsimtā. Kultivēta ainava paliek būtībā neskarta ar kalniem, kāpnēm, akmens sienām, akām utt.Kopš 1996. gada Otternes  ir bez iedzīvotājiem. Vēsturiskā senatnuma dēļ ir bijusi vairāku filmu uzņemšanas vieta.Šodien Otternes kalpo kā lauku muzejs un amatniecības centrs. To lieto arī tradicionālajām aktivitātēm, piemēram, vērpšanai, aušanai, plānas vafeles čipspanieti (plakanas maizes) cepšanai, dzijas krāsošanai, alus darīšanai un dažādas citas izstādes tiek veiktas vasaras laikā.

Piebraucot vārti bija aizvērti ciet, bet mēs, kā jau latvieši būdami, viņus atvērām vaļā un visu teritoriju izstaigājām, cilvēka neviena, bet nākot atpakaļ, kāds vārtus bija jau ar striķi aiztinis ciet. Galvenais, ka mūs tur nesagaidīja policija...

Aitiņas ganās

Un tas tā normāli, ka braucot pa celiņu, var uzskriet uz tā kazas un aitas.

Skats, kas paveras ir vienkārši fantastisks!

Pēdējais ūdenskritums, kuru apskatījām bija  Tvindefossen (109m augsts).

Norvēģija, Tu esi pasakaina skaista!
Uz tikšanos nākamo reizi!

Praktiskā informācija

Valūtas kurss
1 EUR aptuveni  9.1230 NOK (Norvēģijas kronas)
Biļešu cenas uz Norvēģiju ir dažādas, februāri pirktas biļetes ar Wizzair, lidojumam maijā, izmaksāja diviem cilvēkiem 140 EUR.
Benzīna cena svārstās no 1.50 - 1.70 EUR. Divu dienu izbraukums ar mašīnu, izmaksāja 100 EUR.
Prāmja izmaksa 15 EUR.
Cigarešu paciņas cena veikalā 15 EUR.
Ūdens cena sākot no 1 EUR.
Sierburgers - 1.10 EUR
Hamburgers - 2.19 EUR
Kafijas cenas ir diezgan dažādas, bet vidēji ap 3- 5 EUR kafejnīcās
Floijena funikulieris pieaugušajiem turp / atpakaļ 10 EUR. Vienā virzienā 5 EUR.
Ulrikena vagoniņš  pieaugušajiem turp / atpakaļ 19 EUR, vienā virzienā 12 EUR.
Attālums no lidostas Flesland līdz centram: 15 km
Sabiedriskā transporta cena braucot pa Bergenas apkaimi ap 5 EUR (biļete derīga 2 stundas visiem transportiem)
Stāvvietas cenas pie daudziem populāriem objektiem izmaksā ap 20 EUR.

Noderīgas mājas lapas:
https://en.visitbergen.com/
https://www.visitnorway.com/