Ko apskatīt Dienvidlatgales pusē

Atzīšos, ka nekad nebiju bijusi Daugavpilī. Ir jau nedaudz kauns, bet nu, kā sanācis tā sanācis. Tad nu izdomāju, ka šogad tas jālabo, jo Latgales pusē esmu bijusi tikai vienu reizi un tas pats bija pirms 11 gadiem. Daudz vairāk ir sanācis dzīvoties pa Kurzemi, Zemgali un Vidzemi. Šogad izlēmu, ka jāpiedalās akcijā "Apceļosim Latvijas pilis un muižas", tad arī mērķis bija apskatīt Latgalē esošās muižas un dabas takas.

Latgale, Tu esi skaista un apsolos biežāk braukt Tevi apciemot.

Maršruts: Gārsenes muiža un dabas takas - Svente - Daugavpils - Krāslava - Aglona - Preiļi

Gārsenes muiža - celta 1856.- 1860.g. neogotikas stilā. Pēc fon Budbergu dzimtas vēstures materiāliem, sākumā uzcelta pils divstāvīgā daļa, bet otrs, zemākais spārns, uzcelts 1885.g. 1939.g. ēka pārbūvēta skolas vajadzībām, un no 1940.g. līdz 2015.g. tajā atradās Gārsenes pamatskola. Pilī atrodas muzejs un ekspozīcija par baronu Budbergu dzimtu, Gārsenes vēsturi, un pamatskolas vēsturi. Pils telpās apskatāma podiņu krāsns, kas ir kultūrvēstures piemineklis. Krāsns fasādi grezno Holandē ražoti, ar jūras un vējdzirnavu ainavām apgleznoti zilbalti podiņi. 2016.gada maijā tika veikta podiņu krāsns restaurācija. Pils kompleksu ieskauj 4ha liels parks, dzirnavu dīķi un meža parkā atjaunotas un uzlabotas barona laika pastaigu takas, kas vijas gar Dienvidsusējas krastiem. Visas sezonas garumā pilī apskatāmas mākslas un izzinošās izstādes. Gārsenes muižas pils priekšā atrodas vārtu stabi. Saimniecības ēkas grupējas ap parādes pagalmu, blakus pilij ir sena klēts un stallis ar lieveņa arkādi. Pāri bruģētajam ceļam atrodas dzirnavas. Muižas kompleksā ietilpst arī brūzis ar strādnieku māju un kalpu māja.

Lielāko - divstāvu pils daļu, papildina apaļš četrstūrveida stūra tornis, bet mazāko – vienstāva daļu, apaļš tornis. Fasādi interesantu un dzīvīgu padara logu ailes, kuras ir sagrupētas gan pa divi, gan pa trīs. 

Gārsenes dabas takas

Taku kopgarums ir 7km, kuros ir iespēja redzēt unikālus dabas objektus, upes meandrus, dizķokus, dižakmeņus, ir labiekārtotas vairākas atpūtas vietas, tā kā droši var ņemt līdzi piknika grozu.

Šajā meža parkā gandrīz ik uz soļa apskatāms kāds nozīmīgs vides objekts vai neatkārtojama dabas ainava -Barona krēsls, Mīlestības saliņa, Laumu pļaviņa,  Raganas binoklis un daudzi citi. Parkam cauri, staltus lokus mezdama, vijas Dienvidsusējas upe. Netālu no atpūtas vietas „Lutauši” mājvietu atradusi arī „Krēslas stundas taka”, kur vakaros mostas rūķi, kas savu mājvietu atraduši Gārsenes mežā.

Sākam pastaigu pasaku mežā

Vistas kāja

Cenrādis
Gārsenes pils, izstāžu zāles un pils dārza apmeklējums – par ziedojumiem. Nakšņošana pilī EUR 3.00/ 1personai diennaktī (matrači), 
EUR 5.00/ 1 personai diennaktī (gultas, gultasveļa), EUR 2.00/diennaktī - 1 telts.
Telpu noma semināriem, konferencēm - EUR 14.50 stundā.
Telpu noma banketiem - EUR 2.50/1 personai.
Pakalpojumi

• Telpas un aprīkojums nometņu rīkošanai
• Telpas un aprīkojums semināru/konferenču/banketu rīkošanai
• Ēdināšana pils pagrabos (pakalpojumu sniedz z/s "Rātes" - tālrunis: 27872199)

Darba laiks: 
Vasaras sezonā (1.maijs - 1.novembris) O, T, C, P, S, Sv.: 11.00 - 18.00; Pirmd. - slēgts.

Sventes muiža

Jaunsventes muižu 1912. gadā kā ģimenes māju uzcēla grāfs Mihails Plāters-Zībergs, kas bija divu Latgalē pazīstamu un bagātu dzimtu pēctecis.

Kungu mājā 1921. gadā tika atvērta latviešu pamatskola, kurā strādāja 10 skolotāji un mācījās aptuveni 300 skolēnu. 1944. gadā muižas telpās ierīkoja kara hospitāli, pēc kara beigām atkal tika atvērta skola, kurā mācības notika krievu valodā. 20. gadsimta beigās kungu māja bija pamesta un nonāca postā. Līdz nesenam laikam kungu māja bija pamesta un pamazām sadrupa. 1975.gadā, kad tika uzcelta jaunā skola, muiža tika pamesta un nonāca postā. 2005.gadā bijusī Jaunsventes Muižas ēka, kas piederēja grāfiem Plāteriem-Zībergiem, atguva savu pirmreizējo izskatu – restaurētajā ēkā tika atvērta viesnīca Sventes muiža. Rekonstrukcijas gaitā tika saglabāta pirmatnējā ēkas fasāde, pat krāsas ir saglabātas. Daudzas interjera detaļas, piemēram, parādes kāpnes, tika atjaunotas pirmatnējā izskatā.

Mūsdienās muižas kompleksā atrodas Sventes pagasta pārvalde, vienā no staļļiem – pagasta bibliotēka, bet kungu mājā – viesnīca Sventes muiža.

Pašreiz viesnīca Sventes muiža viesiem piedāvā komfortablus numurus, mājīgu restorānu ar izsmalcinātiem ēdieniem, smēķēšanas salonu, biljardu, krievu un turku pirtis, burbuļvannu, telpas semināriem un konferencēm, kā arī banketus dažādiem svinīgiem pasākumiem. Vasaras laikā viesu rīcībā ir terase, vasaras lapenes strūklaku parkā un baseins viesnīcas pagalmā. 

Paceļam glāzes

Ļoti garšīgi, iesaku! Dodu 4* no 5*.

Cenas priekš restorāna - ļoti ok!

Ievērības cienīgs un intriģējošs apskates objekts ir blakus izvietotais Militārās tehnikas muzejs.

Muzeja ekspozīcija ir unikāla ar to, ka kolekcijā esošie objekti atrasti bijušo kauju laukos. Padomju armijas militārā tehnika ir prasmīgi restaurēta – atsevišķus eksponātus ir iespējams arī iedarbināt un izmantot demonstrējumiem. Tiek uzskatīts, ka ekspozīcijā esošie tanki ir nedaudzie tik labi saglabājušies šāda veida eksponāti Eiropā. 

Laiks: 

12:00 - 19:00

Cena (pieaugušajiem): 

2 €

Muzejā apskati

• padomju armijas tankus – vidējo tanku T-34 un smagos tankus IS-2 un IS-2M, kas nosaukti par godu Staļinam;
• bruņotas desanta izlūkmašīnas BRDM-2 un BRDM-1;
• militāros transportlīdzekļus Jeep Willys un GAZ-67;
• pašgājējus; lielgabalus un citas tehnikas vienības
  
  
  
  
  

1800. gadā Sventē muižnieks Kazimirs Plāters - Zībergs uzcēla mūra baznīcu Vissvētākās Trīsvienības godam. Sakrālo celtni iesvētīja Miķeļa Ercenģeļa godam.
Baznīca celta no akmeņiem taisnstūra formā 26 x 16 x 8 m liela. No ārpuses apmesta ar kaļķu javu, kurā liktas akmeņu šķembas. Apmesta un balti krāsota pajumte, stūru pīlāri, durvju un logu ierāmējumi. Cinkotā skārda jumts. Virs jumta – fasādē apm. 5 m augsts tornītis ar zvaniem. Tornim jumts melnā skārda, krāsots brūnā  surika krāsā. Katros sānos baznīcai 5 logi, pie ieejas no gala 2 logi un katrā sakristejā viens. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie ieejas durvīm cementa kāpnes.

Līdz saulei 149600000km, līdz Ziemeļpolam 3798km

Pēc vakariņām izlēmām doties aplūkot tuvāko Sventes apkārtni, ar skaistiem saulrieta skatiem patiešām paveicās. Maģisks, silts, vasaras vakars ar miglu. Pa pļavu pastaigājas stārķis un arī stirna uzmanīgi mūs aplūko un dodas tālāk savās gaitās. Šādu vakaru dēļ vien ir vērts dzīvot! :)

Vakara pastaigas romantika

Brokastis paēduši, papriecājušies par muižu, braucam jau tālāk uz Daugavpili apskatīt Daugavpils cietoksni.

Daugavpils cietoksnis

Ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis ar kopējo platību aptuveni divi km2. Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē. Skatoties no putna lidojuma, cietoksnis atgādina saules, zvaigznes, bruņurupuča vai pat sikspārņa formu. Tāda forma bija nepieciešama, lai nekur nebūtu t.s. „mirušās zonas”, respektīvi, ienaidnieku var pārredzēt no jebkura punkta. Tiek uzskatīts, ka līdz mūsdienām ir saglabājušies aptuveni 85% cietokšņa. Mūsdienās tas ir viens no Daugavpils populārākajiem apskates objektiem.

Ne mazāk nozīmīga ir arī cietokšņa iekšējā apbūve, kurā līdz mūsdienām ir saglabājušās 80 ēkas, tās savukārt savieno ar 10 ielām, kurām doti to vēsturiskie nosaukumi. Lielākā daļa no šīm ēkām saglabājušās cietoksnī no 19. gs. Pēdējos gados cietoksnī restaurētas vairākas ēkas, piemēram, Ūdens paceļamā ēka, kur tagad atrodas Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs, kā arī darbojas cietokšņa pārvalde, kādreizējā cietokšņa Komandanta pārvaldes māja, kurā izvietojusies Latgales reģiona policijas pārvalde, kādreizējais Artilērijas arsenāls, kurā izvietojies Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Tāpat arī ir restaurēti vieni no cietokšņa četriem vārtiem – Nikolaja vārti, kas atzīti par 2014. gada labāko restaurāciju Latvijā, koka tilts, kas savienoja Nikolaja vārtus un 1. krasta luneti, kordegardi, kā arī pati kordegardes ēka. Tas viss cietoksni pēdējos gados padarījis tūristiem daudz pievilcīgāku un manāmi uzlabojis cietokšņa kopējo ainu.

Cietoksni 1810. Gadā sāka celt Krievijas impērijas armija, lai stiprinātu Krievijas impērijas rietumu robežas, gatavojoties karam ar Napoleonu. Cietokšņa celtniecības plānu izstrādāja inženierpulkvedis J. Hekelis, celtniecībā tika nodarbināti arī apmēram 2000 apkārtnes iedzīvotāju, tādejādi kopējais skaits bija apmēram 12 000 vīru, kas intensīvi divās maiņās cēla cietoksni. Pēc krievu-franču kara 1814. gadā atsākās celtniecības darbi, te līdz pat Pirmajam pasaules karam uzturējās un strādāja Krievijas impērijas armijas garnizoni. Kopumā te varēja uzturēties līdz 6000 cilvēku. 1920. gadā cietoksnī izvietojās Latvijas armijas 4. Zemgales divīzijas 3 kājnieku- 10. Aizputes, 11. Dobeles un 12. Bauskas pulki, kā arī viens vieglās artilērijas pulks. 1940. gadā Daugavpils cietoksnī izvietojās Sarkanās armijas vienības. Otrā pasaules kara laikā tilta nocietinājumā (kreisajā Daugavas krastā) tika ierīkots Ebreju geto ar apmēram 14 000 ieslodzīto no visas Daugavpils apkārtnes. Cietokšņa teritorijā tika ierīkota arī padomju karagūstekņu nometne. No 1948. gada līdz 1994. gadam cietokšņa teritorijā darbojās Daugavpils Kara aviācijas inženieru skola. Arī mūsdienās te dzīvo vairāk nekā 1000 cilvēku, tas ir viens no pilsētas dzīvojamiem rajoniem. Plašāka informācija visitdaugavpils

Bīstami, apdraud dzīvību! Ēkā iekļūt un atrasties aizliegts

Fonā Daugavgrīvas cietums

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs – daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas un kultūras centrs Daugavpils cietoksnī. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar Marka Rotko oriģināldarbiem, Latvijas un ārvalstu mākslinieku pastāvīgām un mainīgām ekspozīcijām vairāk nekā 2000 m² platībā. Centrā pieejama kafejnīca “Arsenāls” un suvenīru kiosks.

Ieejas biļetes cena
Pieaugušajiem 8 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem 4 EUR.

Tālāk dodamies uz dabas parku  "Daugavas loki".
Skaista tā mūsu Latvija un likteņupe Daugava. Vasargelišķu skatu vietā paveras gleznains skats uz Daugavu un apkārtni. Tur skatāms viens no Daugavas lokiem – Rozališku loks, kas bija atainots uz 10 latu naudaszīmes.
Daugavas ielejā posmā no Krāslavas līdz Naujenei dibināts dabas parks, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Dabas parkā ietilpst astoņi 4–6 km gari, gleznaini Daugavas loki jeb meandri, kas tiek uzskatīti par senākajiem Daugavas ielejas veidojumiem Latvijā, kur upe saglabājusi savu dabisko tecējumu. Daugavas loki ir daļa no aizsargājamo ainavu apvidus "Augšdaugava", kas 2004. gadā atzīts par NATURA 2000 teritoriju, bet 2011. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.
Izstaigājām Adamovas dabas taku 1,8 km garumā, kura ved cauri gravām uz Adamovas pilskalnu Daugavas krastā. Takas sākumā atrodas skatu punkts, no kura paveras ainava uz Krāslavu un Daugavas lokiem.

1275. - 1277. g. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rācenburga vadībā agrākās latgaļu koka pils vietā uzceļ mūra pili. Tajā varēja iekļūt pa paceļamu tiltu, šķērsojot ārējo un iekšējo priekšpili. Līdz 16. gs. vidusdaļai pils kalpo kā Dinaburgas komtura rezidence. 1577. g. to noposta Ivana Bargā karaspēks. Pēc šī notikuma Dinaburga zaudē savu stratēģisko nozīmi, un jaunas nocietinātās būves celtniecība tiek uzsākta vietā, kur tagad atrodas Daugavpils. Blakus ordeņa pils drupām uzstādīts samazināts pils makets, kas palīdz iztēloties, kā šeit izskatījās pirms daudziem gadsimtiem.

Dinaburgas pils makets

Vasargelišķu 24m augstajā skatu tornī, no putna lidojuma var aplūkot ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Eh, žēl, ka vairs nav "desmitnieks" un nevar salīdzināt, pieliekot pie loka naudas zīmi.

Šis skats bija uz 10Ls naudas zīmes

Latvijas ainava

Tālāk dodamies uz Krāslavu. 

Krāslavas novada tūrisma informācijas centrā 3.stāvā (Pils iela 2) ir iespēja apskatīt ekskluzīvu porcelāna leļļu izstādi “Kad piepildās bērnības sapni”. Ekskluzīvā kolekcijā ir lelles no daudziem visā pasaulē slaveniem māksliniekiem (Franklin Mint, Franklin Heirloom, Maryse Nicole, Ashton Dark, Alberon, Leonardo, Vanity Fair, Golden Keepsakes). Kopumā kolekcijā ir 480 lelles un deviņi ļoti seni leļļu ratiņi, kas ir pilnīgs roku darbs.

Katram no mums, būtu jāatceras, kā ir būt bērnam, ka jāpriecājas ir par visu.

Kleopatra ir viena no dārgākajām lellēm (500$), blakus Princis Viljams ar Keitu

Princese Diāna

Skārleta O'Hāra

Henrijs 8 un Anna Boleina

Darba laiks: katru dienu no 11.00 līdz 17.00
Ieeja: 2 EUR, bērniem līdz 7 gadiem - bez maksas

Krāslavas nozīmīgākais kultūrvēstures un arhitektūras piemineklis ir grāfu Plāteru pils komplekss - 1791.gadā celtā kungu māja, ko paši krāslavieši lepni sauc par pili, saimniecības ēkas un baroka stila parks.
Grāfu Plāteru jauno pili Krāslavā sāk būvēt Konstantīns Ludvigs Plāters 1765.gadā, celtniecība pabeigta 1791.gadā Augusta Hiacinta Plātera laikā. Sākumā pils būvēta baroka stilā, taču 18.gs.beigās un 19.gs.sākumā to pārbūvē pēc klasicisma kanoniem. Krāslavas pils ir vienīgā pils Latgalē ar šādu stilu arhitektūras sajaukumu.
1984.gadā iekštelpu sienu zondāžu rezultātā tiek atklāti pils sienu gleznojumi. Tajos attēlotas arhitektoniskas detaļas, augu un ziedu vītnes, cilvēku figūras, Romas skati, kas veidoti pēc Džovanni Batistas Piranēzi (1720.–1778.) ofortu paraugiem.
Līdzās pilij tiek uzbūvētas vairākas saimniecības ēkas, kurās dzīvoja un strādāja grāfu kalpotāji. Tika izveidotas oranžērijas, uzbūvēti zirgu staļļi.
Ap pili, Daugavas ielejas nogāzēs, tika iekārtots apmēram 22 ha liels ainavu parks.
Tajā ir atjaunota grota ar noslēpumaino "pazemes eju" un pils sargu – lauvu. Mūsdienās parks ir iecienīta pilsētnieku un viesu pastaigu vieta. Tā dendroloģiskais sastāvs arī tagad ir ļoti plašs – ap 70 dažādu koku un krūmu sugas.
Diemžēl, tagad pils ir apskatāma tikai no ārpuses un ir "iekonservēta."

Populāra fotosesiju vieta jaunlaulātajiem

Priedaines skatu tornis - viens no augstākajiem koka skatu torņiem Latvijā (32 m). No tā paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas senleju un Krāslavu.

Krāslava patiešām ir ļoti skaista pilsēta un gribētos nākamajā reizē to apskatīt uz ilgāku laiku, nevis tikai ātri garāmbraucot.

Čertoka ezers 

 

Dabas liegums “Čertoka ezers (Valnezers)” 53 ha platībā ir izveidots 1977. gadā. Tas atrodas Krāslavas rajona Šķeltovas pagastā. Svarīgākā dabas lieguma vērtība – unikālais Čertoka ezers, saukts arī Valnezers, Velnezers, un apkārtnes ainava. Ezers veidojies sufozijas piltuvveida ieplakā. Tam raksturīga 17 m dziļa piltuvveida ezerdobe. Ezera ūdenī nav liela ūdensaugu un ūdensdzīvnieku daudzveidība. Par Čertoka ezeru jeb Velnezeru apkārtējie iedzīvotāji zina stāstīt daudz un dažādus nostāstus. Ezera apkārtnē nekad neesot dzīvojuši cilvēki, jo tie pie ezera nevar ilgstoši uzturēties. Čertoka ezera apkārtnē cilvēki bieži nomaldās un neatrod ezeru. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, ezerā nedrīkst peldēties, jo var noslīkt, ka no ezera tiek izstarota negatīva enerģija u.t.t.

Pie ezera ierīkotas atpūtas vietas ar galdiņiem un soliņiem, kā arī ugunskura vietas. Tiešām maģiska un skaista vieta.

Aglonas bazilika

 

Aglonas bazilika ir viena no pazīstamākām svētvietām pasaulē, iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas bagātīgi dekorētas rokoko stila rotājumiem. Aglona un tās sirds nenoliedzami ir Aglonas katoļu baznīca ir Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta.

Kad 1699. gadā celtā vienkāršā koka baznīca gāja bojā, tās vietā 1768.-1780. gadā uzcēla mūra klostera ēku un staltu baroka stila baznīcu ar diviem 60 m augstiem torņiem. 1824. gadā dominikāņi pasūtīja klosterim līdzās esošā avota ekspertīzi. Pēterburgas Medicīnas akadēmijā veiktās analīzes liecināja, ka sēravota ūdens var kalpot medicīniskiem nolūkiem, tāpēc ātri tika uzbūvēta vienkārša slimnīca ar 10 vietām. Aglonā bija arī draudzes skola, kur bērnus pilnībā nodrošināja ar visu nepieciešamo mācībām un dzīvei. 19. gadsimta 20. gados Aglonā atklāja garīgo semināru. Iekļaujot tagadējās Latvijas teritoriju Krievijas impērijā, pret Aglonas klosteri sākās represijas, lai gan tas bija vienīgais no astoņiem Vitebskas guberņas katoļu garīgajiem ordeņiem, kuru neslēdza. Taču tā iemītniekus izdzenāja, bet klosteri pārvērta par savdabīgu cietumu – tajā ieslodzīto statusā nometināja aktīvākos un nepakļāvīgākos katoļu priesterus, kā arī tur pēdējo mājvietu rada veci un slimi garīdznieki.

Pirmā pasaules kara laikā Aglonas bazilikas klosterī bija gan bataljona štābs, gan lazarete, bet 1918. gadā, kad ienāca boļševiki, viņi cerēja atrast noslēpto zeltu, tāpēc demolēja klostera un bazilikas pagrabus un laupīja apbedījumus. Latvijas pirmās neatkarības laikā laikaposmā no 1918. līdz 1940. gadam Aglonā atklāja Garīgo semināru, ka bija viena no labākajām augstākās izglītības mācību iestādēm, vīriešu ģimnāziju, un vēlāk – arī sieviešu ģimnāziju. Arī padomju varas gados visiem spēkiem tika veicināta tradīciju un ticības izdeldēšana.

Atzīmējot Aglonas bazilikas 200 gadu jubileju 1980. gadā, Romas pāvests Jānis Pāvils II tai piešķīra „Basilica Minoris” titulu, kas ir “mazās bazilikas” tituls, šāds tituls Latvijā ir tikai Aglonas bazilikai 1989. gada 7. augustā no Rīgas uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā devās pirmais pēc 50 gadiem svētceļnieku pulciņš, kurš visu garo ceļu gāja kājām. Tajā piedalījās svētceļnieki gan no Rīgas, gan arī no visas Latvijas, kas visu pārsimts kilometru garo ceļu, veica kājām, ar dziesmām un lūgšanām. 1989. gada 15. augustā Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkos pirmo reizi pēc daudziem gadiem euharistiskā procesija notika ārpus baznīca žoga, bet dārzā pirmo reizi notika dievkalpojums latviešu valodā.

Par Aglonu stāsta ne vienu vien brīnumu. Piemēram, kāds zemnieks Kristaps Mateisāns no Spīku ciema pāri Cirīša ezeram bija vedis uz Aglonu bērnu kristīt. Airējoties pāri ezeram, sacēlusies liela auka un viļņi sākuši svaidīt laivu, un zemnieks, valdīdams to, nav pamanījis, kā bērns iekritis ezerā. Apjautis nelaimi, Kristaps sācis skaļā balsī piesaukt Aglonas Dievmāti. Un tajā pašā brīdī bērns atradies krasta tuvumā – krastmalā esošie cilvēki to dzīvu un veselu izvilkuši no ezera.

Miniatūrā karaļvalsts un leļļu galerija

Preiļos Jūs varat apskatīt mākslinieces Jeļenas Mihailovas fantāzijas un roku darba rezultātu. Mājas pagalmā skatieniem atklājas divas pilis miniatūrā ar grezniem tornīšiem, tiltiņiem, ūdensdzirnavām. Lai fotogrāfija taptu vēl romantiskāka, Jeļena ar domubiedriem uzšuvusi senlaicīgus tērpus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Mājas pagalms papildināts ar daudziem senlaicīgiem elementiem.

Leļļu galerijā katram ienācējam paveras pasaku un fantāzijas pasaule, kurā galvenās darbojošās personas ir mākslinieces darinātās lelles. Kompozīciju spektrs galerijā ir visaptverošs, šķiet, nekas nav gājis secen autores acīm.

Iespējams apskatīt divu dažādu zemju miniatūrās karaļvalstis. Atliek vienīgi priecāties un jūsmot par meistares fantāziju un savu sapņu īstenošanu!
Daugavpils iela 21, Preiļi

Ģērbtuvē atrodami vairāk nekā 350 grezni dažādu izmēru sieviešu, bērnu un vīriešu tērpi.
Atbilstoši aksesuāri, parūkas, platmales, cimdi, špagas, mūzikas instrumenti palīdzēs jums pārtapt prinčos un princesēs, galma dāmās, musketieros un kurtizānēs, bet neliela Preiļu karalistes dekorācija un miniatūrpils mājas pagalmā kļūs par lielisku fonu fotosesijai.

Pārģērbšanās izmaksas 3.00 EUR

Leļļu galerija   2.00 EUR  , 1. un 2.  grupas invalīdiem  (uzrādot apliecību)  un bērniem līdz 7 gadu vecumam - bezmaksas!

Nesauktu sevi par pārlieku romantisku būtni, bet tomēr uzvilkt skaistus tērpus no cita gadsimta bija ļoti forši un nemaz negribējās kleitas vilkt nost, it īpaši zilo. Un spriežot pēc parūkas ir ļoti vērts padomāt par matu krāsas maiņu.

Lielvārdē varu ieteikt kafejnīcu Kante - lēti un garšīgi. Dotu 3.5* no 5*. Porciju cenas 6 EUR ar visām piedevām.

Divas dienas paskrēja nemanot un vēja spārniem. Nesteidzīgai atpūtai noteikti vajag trīs dienas. Nākamo reizi gribētos paciemoties Latgales saimniecībās, izbaudīt kulināro mantojumu un šmakovku. Uz tikšanos, Latgale!