Ciemos pie mūmijām - Ēģipte

Interneta resursi saka, ka Ēģipte ir vieta, par kuru „visi visu jau zina”, viens no populārākajiem Eiropas tūristu maršrutiem ziemā. Runā, ka Ēģiptes sauli vismaz vienu reizi ir izbaudījis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs. Ja ne katrs piektais, tad katrs desmitais noteikti. Draugu un paziņu lokā daudzi ir apmeklējuši šo valsti un kā, nu ne, tā ir viena no visizdevīgākajām valstīm, kur ziemā pasildīt savus kauliņus un uzņemt nedaudz D vitamīna. Ir daudzi, kas turp dodas ik gadu – gluži kā bezdelīgas un stārķi.Stārķus tā arī neizdevās satikt.  

Ar ko Tev asociējas Ēģipte? Ar filmu "Mūmija"? Ar vēstures stundām, kur tika daudz stāstīts par tās vēsturi? Ar piramīdām? Ar kaulēšanos ar arābu tirgotājiem? Personīgi man - noteikti ar vēstures stundām - grāmatas par Kleopatru ir vairākas izlasītas.

Ēģipte - pēc manām domām noteikti ir vēstures citadele, saules un beduīnu zeme, kamieļu un zemūdens meka nirējiem, it īpaši Dahabā Great Blue Hole. Noteikti reizi mūžā apskatāma. Mēs izvēlējāmies doties uz kūrortpilsētu Hurgadu šoreiz.

Lidojām 30.janvārī, nepilnu 5 stundu laikā nonācām valstī, kur janvārī pa dienu ir +25, not bad, not bad at all. Izejot no lidostas, jau tiek vilkti džemperi nost, tiek ieelpots siltais tuksneša zemes gaiss un uz lūpām jau parādās plats smaids par sauli un siltumu. Esiet gan uzmanīgi, jo uzreiz iznākot ārā no lidostas, vietējie jautā vai nevar samainīt eiro monētas  uz banknotēm, nekādā gadījumā nemainiet, jo monētas ir viltotas.

Izvēlējāmies nedēļu palikt viesnīcā Titanic palace 5* (saite uz viesnīcu bookingā), ar All Inclusive - ļoti skaista viesnīca un viesnīcas apkārtne.. Iekārtojums tiešām ir kā pilī. Mīnuss, ka ļoti, ļoti sekla jūra ir tieši pie pašas viesnīcas, ļoti tālu jāiet, lai būtu dziļums. Baseins ziemas laikā apsildāms. Ziemā braucot nav jēgas ņemt viesnīcu, kurā nav apsildāms baseins. Ēdienu izvēle liekas it kā plaša, bet tajā pašā laikā vienveidīgi viens un tas pats. Bet viesnīcai ir 5 dažādi restorāni, kurus var apmeklēt vakariņu laikā.

ļoti, ļoti sekla jūra

Viesnīcā ieradāmies pēc 16.00. Pirmais prieka mirklis bija ātri uzvilkt peldkostīmu un iet baseinā peldēties. Mazu riņķīti sanāca nopeldēt, bet vairāk nē, jo vakarā vairs baseinā neļauj peldēties. To es īsti nesaprotu, jo līdz saulrietam vēl bija aptuveni 40 minūtes (pēc saulrieta ir aizliegts peldēties baseinā un jūrā). Tad nu aizgājām apskatīt jūru. Katrai viesnīcai ir sava teritorija un diemžēl, nevar staigāt gar pludmali kā mums ir pierasts. Turcijā tādā ziņā man patika vairāk, staigā, kur un, cik tālu gribi. Pie viesnīcas ir mols, kurš ieiet jūrā. Arī tas ap 17iem tiek slēgts ciet un neļauj vairs staigāt.

Nākamās dienas rīts. 9:00 sarunāts satikties ar Alida tours pārsvāvi Ēģiptē. Izstāsta par piedāvātajām ekskursijām un to cenām. 

Izvēlējāmies nākamajā dienā braukt uz tuksnesi pie beduīniem un tajā pašā dienā ap 13:00 doties Hurgadas pilsētas ekskursijā. Hurgadu piedāvā apskatīt bezmaksas. Ekskursiju cenas ir dārgas, ja salīdzina, ka mēs uz tuksnesi braucām pa 110 EUR divi, mans brālis pēc nedēļas, samaksāja tieši uz pusi mazāk ar praktiski tādu pašu programmu. Oficiālie pārstāvji stāstīs, ka droši ir tikai un vienīgi ar viņiem braukt. Mūsu viesnīcā tika piedāvātas labākas cenas ekskursijām un vienmēr jau var pakaulēties. Ekskursijām var izmantot arī www.getyourguide.com.  Apskatīsiet cenas, kādas ir un jūs neviens neapšmauks.

Izvēloties ceļojuma vietu starp 2 tipiskajām – Šarmelšeihu un Hurgadu, vairāk simpatizēja tomēr Hurgada, jo tajā ir gan rajoni, kas domāti tūristiem, gan vietējo rajoni, manuprāt – lielāks kontrasts un piedzīvojumi atrodami tieši tur (Šarmelšeiha vairāk domāta, manuprāt, tipiskiem atpūtas tūristiem). Kā arī nianse – ekskursijas no Šarmelšeihas ir dārgākas, nekā tāda paša veida ekskursijas no Hurgadas, jo pieņemts, ka uz Šarmelšeihu dodas naudīgāki tūristi. Bet kādreiz būs uz Šarmelšeihu arī jāaizdodas, lai varētu salīdzināt. Un gribu saullēktu sagaidīt Sīnaja kalnā. Bet to tad citreiz.
Ātri beidzot sarunu ar tūraģentu gājām pie baseina ķert siltos saules starus. Ak, bella vita! Cik patīkami sildīt savus kauliņus ziemā ir, kad zini, ka Latvijā ir drūms, pelēks, slapjš un visādi citādi ne visai laiks.

Smūtīja augļu kokteiļi maksāja 3 EUR

Hurgada

Hurgada kādreiz bija diezgan mazs un nepārspējams zvejnieku ciemats, kas atrodas blakus Sarkanajai jūrai un lepojas ar lieliskām pludmalēm. Šodien Hurgadas kūrorts ir gandrīz neatpazīstams no pagātnes dzīves un ir kļuvis par visvairāk apmeklēto tūristu galamērķi visā Ēģiptē, kurā ir vairāk nekā 300 dažādas viesnīcas, no kurām daudzas ir tieši pašā jūras krastā. Hurgada ir slavena ar lieliskām niršanas iespējām, jo ​​īpaši pievilcīga tiem, kam ir maz niršanas niršanas pieredzes, kuri nāk apbrīnot zemūdens rifus un fantastisko jūras dzīvi.Hurgada ir otrā lielākā pilsēta Sarkanajā jūrā un ir viena no Ēģiptes aktīvākajām brīvdienu vietām.

Hurgadas pirmais restorāns, kurš nu jau,diemžēl, ir ciet, kaut arī lokācijas vieta fantastiska.

Marts ir vēju mēnesis un vēji tad ir krietni stipri, kas nozīmē, ka var nākties sēdēt viesnīcā. Tāpat ir dzirdēts, ka arī decembrī un janvārī ir bijuši stipri vēji. Augusts ir viskarstākais mēnesis, kad Hurgadā gaisa temperatūra turās ap 40 un vairāk grādiem, savukārt Luksorā, kas ir karstākā Ēģiptes vieta – pat ap 50. Janvāris ir pavēss, jo vidējā temperatūra ir „tikai” 17-19 grādi. Manuprāt – (lai gan vietējie un tūraģentūras saka, ka sezona ir visu gadu) visideālākais laiks ir oktobris, novembris un pēc tam – aprīlis, maijs. Jā - un lietainas, apmākušās dienas tur ir liels retums. Mums paveicās, bija silti katru dienu (pa dienu +25, bet vakaros, gan bija jāvelk jaka), bet bija dažas vējainākas dienas. Un jūrā bija vēss ūdens. Tāpēc tiešām nākamajā reizē varētu doties novembrī.
Pilsēta pati par sevi ir interesanta, netīrība apkārt gan ir daudz, plastmasas maisi un atkritumi mētājas visās malās.

Par tīrīgu pilsētu Hurgadu galīgi nevar nosaukt

Brīvdienas Hurgadā var būt ļoti daudzpusīgas – šeit piemērotākos pasākumus sev atradīs tie, kuri meklē jautrību, enerģiskie tūristi, kas vēlas dejot līdz rītam un tie tūristi, kas vēlas iepazīt senās pilsētas un austrumu virtuvi, reliģiju un amatniecību. Šīs izklaides atrodamas dažādās pilsētas daļās, tāpēc trokšņainās diskotēkas netraucēs tiem, kuri vēlas mierīgu atpūtu vai ceļo ar saviem bērniem.
Hurgadā ir trīs ievērības cienīgi rajoni – vecpilsēta El Dahāra, Sakala un Marina. El Dahārā atrodas Hurgadas okeāna akvārijs, kas ir Ēģiptē lielākais. Tajā vienkopus apskatāma ne vien visdažādākā Ēģiptes fauna, bet arī Ēģiptē atrastās dinozauru fosilijas. Vienā no atpūtas dienām devāmies apskatīt akvāriju. Cena 25 EUR no cilvēka. Teikšu godīgi, ja vien neesi ļoti liels zivju un akvāriju fans, īsti nav vērts to summu maksāt.

Reizi stundā notiek šovs, šis gan bija interesanti

 El Dahāra ir vieta, kur izbaudīt īstu arābu atmosfēru ar nelielām kafejnīcām, kur vietējie vīrieši spēlē galda spēles, dzer tēju un smēķē ūdenspīpi. Vecpilsētā noteikti vērts apskatīt arī lielo mošeju ar tas desmitiem metru augstajiem minaretiem, kā arī pārtikas tirgu, kur pārsvarā iepērkas vietējie. Tirgus apmeklējums bija ļoti kolorīts un interesants. Tiešām var redzēt, kā tad vietējie dzīvo, kādas ir cenas, izjust pilsētas atmosfēru.

Izskatās, ka viņš pievienosies augšējai bildei :(

Galvenais tirgus sargs

Tēju galīgi negribas pirkt, zinot, ka viss ir vienos putekļos un mašīnas visu laiku brauc garām

Sakala ir Hurgadas modernākais rajons, kurā mājvietu radušas jaunbūves, viesnīcas un restorāni. Šeit atrodas neskaitāmi veikali un suvenīru bodes, kur nopirkt visu, ko kāro sirds. Savukārt Marina ir Hurgadas piekrastes bulvāris, kur izbaudīt ainaviskus ostas skatus. Tur regulāri notiek arī koncerti, kā arī uzstājas akrobāti un citi mākslinieki.

Abās promenādes pusēs ir liela veikalu izvēle, lieliski restorāni ar skatu uz luksusa jahtām, kas pietauvotas ūdenī.

Kā jau visās musulmaņu valstīs, arī Ēģiptē vietējo absolūts vairākums alkoholu nelieto. Arī veikalos tas nav nopērkams. Alus principā ir tikai viens – vietējo ražotais Stella, vai importa alus. Tā kā iegādāties veikalos alkoholu nevar, tad viena iespēja pie tāda tikt, ir 2 dienu laikā kopš ielidošanas, ar pasi doties uz vienu no 2 pilsētā esošajiem Duty free veikaliem (tikai 2 dienas var iegādāties alkoholu). Bet jēga te ir doties tikai pēc stiprajiem dzērieniem vai vīna (ēģiptiešu vietējais vīns nav diez ko garšīgs).
Ekskursijas laikā apmeklējām arī mošeju. Vīrieši varēja iet iekšā mošejā, kā nu kurais ir apģērbies, sievietēm bija iespēja par 2 dolāriem vai 2 eiro ietērpties garajā kleitā. Man nezinu, kāpēc iedeva rozā kleitu. Pirmo reizi biju mošejā. Pareizticīgo un katoļu baznīcas liekas iekšpusē daudz greznākas.

Kad bezmaksas ekskursija beidzas, tad, protams, tiekam izvadāti pa veikaliem - eļļu ražotne (es sev paņēmu 60ml džodžobas eļļu, lietoju kā sejas krēmu, cena 12 EUR) un veikals trijos stāvos, kur drēbes, somas, suvenīrus var nopirkt.
Nākamajā rītā ekskursija pie beudiīniem paredzēta 13.00, paspējām pasauļot punčus un paēst pusdienas un tad jau džipi bija klāt un mūs aizveda līdz ekskursijas sākumam, kur ir iespējas braukt 10 minūtes ar bagiju (nu šis man ļoti, ļoti patika, bija ļoti aizraujoši).

Tālāk ar kvadriciklu jādodas uz beduīnu apmetni un pēcāk pa tumsu atpakaļ. Es nekad nebiju braukusi ar kvadriciklu un man tas brauciens sanāca tāds, nu ne visai, bet bija dotas tikai 2 minūtes, lai saprastu, kā nu, kurš brauc. Tad nu mani iesēdināja aizmugurē Mārim, oi jēziņ, tā bija elle un Indija. Mugura kratījās šausmīgi, likās, ka mugurkauls izies man caur galvaskausu, tad bija neliela foto pauze tuksnesī, tad izstāstīju Mārim, ka man sāp, viņš pārsēdās tuvāk bākai un tad jau bija kaut cik normāli, bet nu bija tā, ka man tas brauciens nekādu prieku nesagādāja un mani pārņēma šausmas jau domājot, ka pa tumsu būs jākratās atpakaļ...Es biju gatava braukt ar, kādu no džipiem līdz nometnei, bet tāda iespēja nebija, jo bija pilni viņi. Beduīnu ciemā izvizināja ļoti mazu aplīti ar kamieli, tas bija interesanti, ļoti stingri jāturas pie rokturiem, kad viņš apguļas, tad nedaudz tā bailīgi ir. 

Pagaršojām viņu pašcepto maizīti, bija iespēja vietējo medicīnu nopirkt, kā arī tējas. Katram tiek iedota mini, mini krūzīte ar melno tēju un tad varēja uzpīpēt ūdenspīpi  (jā, ir man arī savi netikumi, jo pret ūdenspīpi man nav aizspriedumi). 

Kad satumsa, tad tuksnesī palika ļoti auksti, daudzi nosala un nemaz negāja skatīties beduīnu šovu. Vakariņas bija ekskursijas cenā. Otrreiz vairs tāda ekskursijā nebraukšu, bet ļoti labprāt vēlreiz ar bagiju izbrauktu, bet daudz ilgāku laiku, tas man dikti gāja pie sirds! Var redzēt, ka tā vieta ir uztaisīta tikai priekš tūristiem un beduīni tur nedzīvo. Ā, un šādā ekskursijā velciet to, ko nav žēl, jo drēbes būs vienos tuksneša putekļos.

 

Atvedu arī šādu suvenīru no Ēģiptes

Beduīnu mincis

Luksora 

 Braucot pirmo reizi uz Ēģipti, izlēmām šoreiz par labu Luksorai, nevis Kairai un piramīdām, tās citu reizi. Ekskursijas cena 70 EUR. Izbraukšana no viesnīcas 5.00. Luksora ir pilsēta Ēģiptes dienvidos, ko tāpat kā Kairu divās daļās sadala Nīla. Šī vieta ir gluži kā milzu muzejs zem klajām debesīm. Austrumu krastā, kur atrodas arī Luksoras pilsētas mūsdienu būves, garām nedrīkst laist majestātisko Karnakas tempļu kompleksu, ko veido 22 tempļi. Šis ir viens no senās Ēģiptes ambiciozākajiem būvniecības projektiem – svētnīca senajiem dieviem, kurā katrs faraons centies pārspēt savus priekštečus.

 Šajā apkārtnē mēdz būt ļoti karsti, tāpēc ieteicams dienu sākt agri un nodrošināties ar pietiekamu devu saules aizsargkrēma.

 Pēc 1997. gadā notikušā slaktiņa, kad islāma fundamentālisti Luksorā nogalināja 58 ārzemju tūristus, šos tuksnešainos apgabalus var šķērsot tikai ar militāro konvoju. Kalnos mēdzot gadīties arī uzbrukumi laupīšanas nolūkos. Pa ceļam šur tur varēja redzēt jocīgu formu sargtorņus un dažas dzeloņstieplēm apjoztas apstāšanās vietas.

 Saullēkts tuksnesī, skaisti! Kalniem pāri, citi kalni būs!

Un tad kalni beidzās un vienā mirklī smiltis nomainīja auglīga ieleja. Faktiski tā daudzus gadu tūkstošus bija auglīga, pateicoties regulārajiem Nīlas plūdiem, kas sanesa šajās zemēs milzum daudz upes nogulu. Tas ļāva Nīlas ielejai kļūt bezmaz vai par civilizācijas šūpuli. Visa dzīve šeit noris gar neskaitāmajiem kanāliem. Sānu ceļus apsargā dažnedažādās formās tērpti vīri. Pa ceļam varēja vērot pamatīgu ieroču kolekciju, sākot no šautenēm un līdz pat smagākiem automātiskajiem ieročiem.Nedaudz neomolīgi jau ir, bet tāda ir viņu dzīve. 

Pirms ieejas Kolonnu zālē lepni izslējies stāv Ramzesa II koloss. Tajā viņš atainots kopā ar vienu no savām meitām. Kolosāli liels tas Ramzess bijis salīdzinājumā ar savu meitu, kas augumā stiepjas knapi pāri viņa celim.
Kolonnu zāle sastāv no 134 milzonīgām kolonnām, kas rotātas ar senēģiptiešu  zīmēm. Kādreiz to klāja jumts un tā bija galvenā pulcēšanās vieta pirms tālākajām dāvanu un upurēšanas telpām.

Hatšepsutes lielākais sasniegums būvniecībā nenoliedzami ir tempļu komplekss Deir el-Bahri. Tempļu kompleksa galvenā un greznākā ēkā ir valdnieces apbedīšanas templis, kuru Hatšepsute pati nosauca par „Djeser-djeseru” jeb „svētāko no visiem svētajiem”. Par celtniecības darbu pārraudzītāju un tempļa dizaina veidotāju tiek uzskatīts ierēdnis Senemuts, kurš par tempļa atrašanās vietu izraudzījās Nīlas upes rietumu krastu. Vēlāk šī vieta ieguva Valdnieku ielejas nosaukumu, jo daudzi nākamie faraoni izvēlējās savus tempļu kompleksus novietot blakus Hatšepsutei, saistot tā greznību ar savējiem.
Brīvais laiks šajā vēstures fantastiskajā vietā mums bija TIKAI 25 minūtes, kas ir daudz, daudz par maz. Būtu gribējis vismaz stundu paklīst pa visu apkaimi un lēni, nesteidzīgi visu sabildēt.

Valdnieku ieleja ir ieleja Ēģiptē, kurā tikuši apglabāti Senās Ēģiptes Jaunās karalistes faraoni un citas augsta ranga personas. Vādī iedalīta austrumu ielejā, kur atrodas lielākā daļa karalisko kapeņu, un rietumu ielejā.

 Katra faraona kapenes veidoja garš, bet pašaurs koridors, kas aizstiepās kalna dzīlēs. Lai kapenes neizlaupītu, tās rūpīgi aizbēra un ieeju noslēpa. Bet, lai cik viltīgi bija faraoni pirms 3500 gadiem, no mūsdienu uzņēmīgajiem cilvēkiem viņiem paslēpties neizdevās. Pašlaik Valdnieku ielejā atklātas un veiksmīgi arī izlaupītas 62 kapenes. Bet, visdrīzāk, tas nav galējais cipars. Slavenākās no tām – Tutanhamona kapenes N62 (numuri tiek piešķirti atklāšanas secībā), tika atklātas tikai 1922.gadā, pie tam ar visām to bagātībām. Britu arheologs Hovards Kārters izrādījās viltīgāks par Tutanhamonu, kas savas kapenes ieeju bija pavēlējis ietaisīt zem kāda cita faraona kapenēm, izveidojot pazemē vēl vienu stāvu. Kad Kārters ieraudzīja Tutanhamonu, tas gulēja savā sarkofāgā zem tīra zelta vāka. Mūsdienās sarkofāgs un Tutanhamona pēcnāves zelta maska atrodas Kairas muzejā, bet mūmija – Londonā.

Valdnieku ielejas makets

Bildes no iekšpuses nav, jo, lai bildētu bija jāmaksā vēl 18 EUR klāt, tad nu nācās fotoaparātu atstāt pie pašas ieejas.

Pa ceļam uz Valdnieku ieleju pēdējā apskates vieta bija  Memnona kolosi. Šīs divas 18 m augstās apdrupušās Amenhotepa III statujas ir vienīgais, kas palicis pāri no kādreizējā Memnona tempļa, kurš izjaukts, lai iegūtu materiālus citu tempļu būvēšanai. Žēl, ka tā.
Ziemeļu puses statuju ir vērts apciemot saullēktā, jo tad tā mēdzot dziedāt. Šitos brīnumus braucis klausīties pat imperators Adriāns no pašas Eiropas. Tā runā, ka Memnons ar nopūtu sveicot savu mammu – rītausmas dievieti Eosu.  

 Un, protams, mūs pieveda pie akmeņu veikala. Ieejot iekšā ir divi vīrieši, kuri rāda, kā tiek taisītas lietas no dabīgajiem akmeņiem, bet pēcāk par šo šovu viņi prasa naudu, tāpēc, labāk neskatīties un uzreiz iet veikalā.

Un tad sākas garais ceļš atpakaļ. Kopējais ekskursijas ilgums turp un atpakaļ bija ap 18h. Autobusā tiek pavadīts ļoti ilgs laiks.

Netālu no mūsu viesnīcas atrodas Senzo Mall. Veikalā sapirku daudz un dažādas halvas, kas salīdzinoši ar Latvijas cenām maksāja lēti un bija patiešām gardas.

Pie reizes arī piestājām pie gardumu kafejnīcas.

Garšo ēst!

 Viesnīca piedāvā 5 A la carte restorānus. Mēs izmēģinājām divus - meksikāņu un libāniešu virtuvi, abas bija gardas.

Ceļojumu nopirku 3.janvārī ceļojumu bodē. Izmaksas bija 395 EUR. Man Turcija labāk patika par Ēģipti, bet Ēģipte tomēr ir maciņam pieejama, lai aizlidotu un ziemā sasildītos.

Nedēļa atkal likās par maz, jo gribējās vēl nedaudz atpūsties saulītē, bet pirmais iespaids tika gūts. Es uz Ēģipti noteikti vēl braukšu!

Kaulēšanās Ēģiptē notiek uz urrā, ir jābūt gatavam teikt savu cenu un kaulēties, jo tas ir viņu dabā un arī manējā, līdz ar to man tas nekādas problēmas nesagādāja. Suvenīrus var sapirkt pa draudzīgām naudiņām. Pilni veikali ar viltotām Ray Ban saulesbrillēm, Guess, Michael Cors  u.c. ražotāju somiņām un dažādi Nike un Adidas sporta tērpi, par kuriem ražotājiem nav ne jausmas, ka viņiem ir tādi modeļi. :D