Pārgājiens #7dižie

Man patīk staigāt. Dienas mērķis ir noiet minimums 5km, kas ir 7500 soļi sporta pulkstenī. Vasarā tas izdodas viegli, nu jau vairs ne tik ļoti. :( Garmin sporta pulkstenis ir man ļoti tuvs draugs. Paldies Mārim par dāvanu. :)  Māris jau smejas, ka tā jau ir apsēstība ar soļiem, bet es atkal domāju, ka veselā miesā, vesels gars, jo ikdienā darbs ir pie datora  un ir taču jākustas.

Nemiera gars dīdīja uzrakstīt strēlniekiem, kad tad būs, kāds pārgājiens. Uzrakstīju tieši laikā, puiši plānoja pārgājienu 19.oktobrī - 7 Dižie, aptuvenais maršruta garums 25km. Mārim skola, viņš neies, bet man tā kā gribētos iet, ko es sēdēšu sestdienā viena pati mājās. Rakstu Solvitai, ko iepazinu Rauņa pārgājiena laikā, vai viņi dosies pārgājienā un vai varētu mani paķert līdzi, sacīts darīts. 

Varianti, kā doties. Pašiem ar savu transportu līdz Cēsīm, tad ar vilcienu līdz Lodei un aiziet līdz Lielai Ellītei, vai arī ar strēlnieku organizēto autobusu. Solvita ar ģimeni brauc ar savu auto un es ar viņiem kopā.

Pienāk 19. oktobra rīts, iepriekšējā vakarā sagatavoju līdzi tortiljas, salieku somu, lai no rīta maksimāli ilgāk varu pagulēt. Parasti cenšos ņemt līdzi fotoaparātu, jo tomēr bildēm ir cita "garša", bet tā kā šoreiz Māris neies, tad man visa sava mantība jānes pašai somā līdzi, tad nu fotoaparātam, diemžēl, vieta nebija. Ceļos 5.30 ar domu, nu kāpēc un, kurš normāls cilvēks vispār tik agri ceļas un kam man to vajag. :D Māris aizved līdz Rīgai, tālāk ar Solvitas ģimeni braucam uz Cēsīm. Braucot pašiem, strēlniekus nācās gaidīt aptuveni 30 minūtes, kamēr viņi ar autobusu atbrauca. No autobusa izveļas 66 cilvēki un esam aptuveni 15 cilvēki, kas paši tikuši, kā nu kurais līdz Ellītei, esam liels bariņš kopā. Daudzi varbūt tagad domā, ai, nu tas jau masu pasākums, ko tad tur darīt. Bet nē, tas nav masu pasākums - tie visi ir savējie! :) Cilvēki, kuri dodas pārvarēt sevi, ārpus komforta zonas, iepazīt jaunus cilvēkus un būt vienkārši dabā, kustībā!

Daži no jums varbūt zin, kas ir Lielā Ellīte, bet pieļauju domu, ka daudzi nezin, tad nu nedaudz pastāstīšu par katru no dižajiem.

Liepas pagasta populārākais dabas piemineklis ir Lielā Ellīte, saukta arī par Velna cepli, Vella alu, Velna krāsni, Liepmuižas alu, Liepas alu un Velna kambari. Baltā smilšakmens iežu atsegums ar alu un trim arkām veidojies augšdevona Amatas svītas smilšakmeņos, kas ir vairāk kā 300 miljonus gadu veci. Alas garums 23 m, maksimālais augstums 3,5 m, platums 4,5 m. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga - pie alas ieejas ir izciļņi, nišas, dobumi, unikāla arkāde. Arkas uzskatāmas par kādreizējās 15 - 20 m garās alas fragmentiem, kas bijusi savienota ar tagadējo Ellītes alu. Arku augstums ir no pusotra līdz 4 metriem. Lielās Ellītes ala ir nepārtraukti mainījusies, ieeja ir nobrukusi, toties ala ir kļuvusi dziļāka. Teika vēsta, ka no alas bijusi pazemes eja uz Cēsīm.

No alas iztek spēcīgs, avota veidots strauts, kas radījis visu unikālo Lielās Ellītes sistēmu. Šeit pazemes ūdeņi koncentrējas virs ūdensnecaurlaidīgā, slīpā māla, un, tekot cauri smilšakmenim, to izskalo.

Lielā Ellīte ir unikāls dabas veidojumu komplekss, vienlaicīgi arī arheoloģiskais piemineklis - sena kulta vieta. Tiek uzskatīts, ka alai ir ap 7000 gadu. Lielā Ellīte, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā, senatnē līdzinājusies ērģelēm ar daudzām stabulēm. Teicēju atmiņu pierakstos minēts, ka 20.gs. 20-tajos gados no alas ar vezumiem veduši smiltis saimnieciskajām vajadzībām, iznīcinot alas agrāko izskatu. Presē par Lielo Ellīti rakstīts jau 1864. gada 13. janvārī. „Mājas Viesī” publicētas ziņas, ka alu apmeklējuši cilvēki arī no Igaunijas, un atraduši uzrakstus pat no 1500.gada! Pieminēts, ka ūdens alas dibenā ir ļoti labs.
Pati biju pirmo reizi tur. Iepazīt savu tēvzemi ir ļoti interesanti, jo mūsu daba ir fantastiski unikāla!
Tālāk caur mazdārziņiem, šķērsojot sliedes, nedaudz ejot pa lielceļu, dodamies Līču Laņģu klinšu virzienā.

Pa ceļam ir otrs dižais - Grīviņu iezis. Grīviņu iezis - arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. 

Garums - 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā, 18 m augstā daļa ir 60 m gara, to veido sarkanīgi un sarkanīgi dzelteni smilšakmeņi ar vairākām izskalojuma nišām un iedobēm.

Virs Grīviņu ieža ir skaista krauja. 
3#dižais
Līču-Laņģu klintis ir vienas no skaistākajām un lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Lielu daļu no apmēram kilometru garās smilšakmens kraujas Gaujas senlejas kreisajā krastā skatam aizsedz blīvi saaugušie koki. Iespaidīgākās ir Līču klintis, kas ir līdz 30 m augsts un ap 200 m plats smilšakmens atsegums. Savukārt Laņģu klintis ir līdz 11 m augstas.

 Šī atseguma raksturīga iezīme ir daudzie avoti un to radītās alas. Kopumā te ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas. Brūkošo iežu dēļ alas ir bīstamas apmeklēšanai. Ziemas laikā tās nav vēlams apmeklēt, lai netraucētu ziemojošos sikspārņus. un uz klintīm sastopamas vairākas retas augu sugas.

Aiz klintīm piestājam pagaidīt pārējos, pieeju klāt meitenei, jo liekas redzēta seja  no Slokas. Eju klāt un saku, ka Tu esi kaut kur redzēta, viņa man to pašu, bet vēl zin, kā mani sauc, jo zin manas Šveices draudzenes. Forši iepazīt vietējos jūrmalniekus, kuri arī ir aktīvi! Sveiciens Evijai! :) 

Šis bija varen slidens tiltiņš

Ejot ar strēlniekiem, neceriet, ka iesiet pa taciņām. Būs jāšķērso krituši koki, būs jākāpj, jārāpo augšā pauguros, tad no tā paša paugura jātiek lejā, cerot nenosisties.

Ejam cauri pļavai, lai nokļūtu pie Kazas ieža. 

 Pulkstenis ir tikai 12.00, bet mežā jau tik tumšs, ka sajūta tāda, ka tūlīt vakars būs klāt, riktīgi nomācies. 
Sāk nedaudz līt, esam nonākuši līdz pusdienu pauze. Pauzes garums 40 minūtes. Solvita līdzi paņēmusi visādus labumus. Uz prīmusa tiek uzsildīti kartupeļi ar meža gaļas konservu, tiek sagriezti salāti, līdzi šķīvīši. Mums bija karaliski fantastisks pikniks! Paldies Solvitai!

4#dižais
Lai nokļūtu līdz Kazu iezim, nedaudz jāpaiet gar Gauju.

Nelīdzenās, sarkanīgās ieža sienas garums ir 300m. Tajā kā cietokšņa bastioni, raugoties no upes, iezīmējas divi prāvi izciļņi, kurus šķir sengrava un Gaujas līcītis. Vislielāko augstumu (16m) Kazu iezis sasniedz abu izciļņu virsotnēs. Citur ieža sienas augstums mainās no 3 līdz 10m.

Kazu iezi veido sarkanīgi, sarkanīgi dzelteni vai dzeltenīgi balti, pārsvarā smalkgraudaini Gaujas svītas smilšakmeņi. Tajos vietām labi saskatāmas slīpslāņojuma tekstūras - senais, ne mazāk kā 340 miljonu gadu vecais straumju zīmējums. Pie ieža, kamēr vēl ir gana gaišs uztaisām kopbildi.

Atkal rāpjamies augšā, šķērsojam mazas aiziņas pa kokiem, vienā brīdī taciņa vijas tā, ka pusmetrs un ripo lejā upē. Drusku adrenalīns paceļas, jo ļoti jādomā, kur likt kāju.

 Nākamais objekts arī iezis, vārdā Berlīne, Berlīnes vārdā nosauktais smilšakmens atsegums atrodas netālu no attīrīšanas iekārtām, un tas no vienas vietas ir noklāts ar uzrakstiem, zīmēm un skrāpējumiem. Protams, var apiet riņķī pa normālu ceļu, bet tas nebūtu strēlnieka garā, ejam pāri dubļu pļanckai, uz kuras ir nokrituši koki, sāku iet un aiziet, noslīdu un uh iegrimstu dubļos. :D

Nu neko, žļurks, žļurks, žlurks - ejam ar smaidu sejā tālāk, viens labums ir - ir pilnīgi vienalga tagad, kur tiks iets, jo kājas jau ir slapjas.

"Of all the paths you take in life, make sure a few of them are dirt." John Muir 

Nekaunēties- uzdrīkstēties un paļauties - piedzīvot kolosālus mirkļus, dzīvi dzīvot kā paša sarakstītā un izsapņotā pasakā! Ik mirkli mest sev aizvien jaunus un jaunus izaicinājumus- mainīties, augt, vairot un kopt sevī labo.

Starp 14 un 16 km ir divi varianti - šķērsot upi vai iet aptuveni 1.5km riņķī. Kreisajā pusē paliek Raunas dzelzceļa tilts. Pavisam iespējams, ka dzelzceļa tilts pār Raunu ir viena no filmu cienīgākajām ainavām Latvijā, tomēr iedzīvotājiem piekļūšana tam ir liegta.  Dzelzceļa tilts pār Raunas upi ir augstākais dzelzceļa tilts Baltijā. Tilts uzcelts dzelzceļa līnijā Rīga - Valka. Upes dziļums - līdz viduklim, atzīšos - šim es vēl nebiju gatava un gāju apkārt. Apkārt iešana bija tieši tik ilga, cik pēdējie bija tieši upi šķērsojuši. Visi kopā dodamies atkal tālāk. Mēs ar Solvitu uztaisām zaļo pieturu. Fiksi ejam, dažus apsteidzam un griežamies pa kreisi no ceļa nost mežā iekšā. Labajā pusē  paliek metāla tilts pār Gauju. Ejam, ejam, ejam. Atkal zaļā pauze, viena dāma mūs arī sadzen un tad ir skaidrs, ka visi ir pazuduši un mēs esam nomaldījušās. Solvita zvana Mārtiņam, kur visi ir, viņš saka, ejiet tik tālāk atdursieties pret Vecupi. Ok, ejam, ejam - ieraugam beidzot vienu dāmu no mūsu bara, viņa nāk pretī un prasa no kurienes mēs...Atpaliekot, mēz palaidām garām bultu, visi pārējie aizgāja pa brikšņu brikšņiem, mēs šoreiz pa mierīgo - pa taciņu.
 Esam pie Ramātu klintīm (tādas gan nezināju un nebiju dzirdējusi). Ieraugot klintis ir žēl, ka fotoaparāts nav līdzi.

 Graciozas. augstas klintis, kuras pilnībā apskatīt var tikai no upes puses.Uz tālāko klinšu galu var nokļūt, ejot pa taciņu virs klintīm un tad nolaižoties pa diezgan stāvu celiņu zemāk.Viens no varenākajiem un iespaidīgākajiem smilšakmens klintājiem Gaujas senlejā. No Gaujas nav ieraugāms, jo atkāpies no upes vismaz 300-400m attālumā. Vertikālās klints sienas maksimālais augstums - 18m.

Klinšu garums (nepārtrauktais) pārsniedz 350m. Iezis atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā apmēram 1km lejpus Rāmnieku tilta. 

Klintīs ir vairākas alas un vairāki avoti, kas izplūst no tām. Klinšu pakājē atrodas vecupes ezeriņš.

“Somewhere between the bottom of the climb and the summit is the answer to the mystery why we climb.” Greg Child 

Daba visapkārt ir  neskarta, un sakritušie koki netiks novākti, no šaurajām taciņām, līdz satrunēs. Aptuveni 1.5km  ejam gar pašu Gauju.

Nu totāls neceļš, lai neteiktu vairāk. Visur aug kārkli, jāiet uzmanīgi, lai nedabūtu ar kādu stibu pa aci, dažbrīd kāja kaut kur aizķeras un tad ieraugam meža cūķi, zvērēns aizmuka mežā savās gaitās, tik daudz cilvēku sabiedēts.

Tālāk mūsu ceļš ieiet mežā. Jūs domājiet paliek labāk? Nē, kājas pinas vīteņaugos, bet uz aci nenolieku, tad atkal sanāk šķērsot grāvi pāri nokritušiem kokiem. Ir palikuši pēdējie kilometri līdz beigām. Ir besis, ir nogurums un ir jau apnicis iet, bet liekam soli pie soļa un dodamies tālāk, jo dzīve sākas tajā brīdī, kad izejam ārpus komforta zonas.

Noslēgums pie Ērgļu klintīm, ārā jau sāk veidoties krēsla, jo ir jau pāri nedaudz 18.00.

Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu. Teika stāsta, ka atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles, tādēļ tās iedēvētas par Ērģeļu klintīm. Sākotnēji tās sauktas par Pieškaļu iezi, bet padomju gados pārdēvētas.

Klinšu siena ir 700 m gara, un 300 m apskalo Gauja. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes. Ieža pakājē izveidojies vecupes ezeriņš. Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās no Gaujas un slēpjas aiz kokiem, ir 21,5 m augsta. Lejasdaļā, kur klintis gandrīz beigušās un atkal pieiet pie upes, atrodas Ērgļu niša un avotiņi.

Ērgļu klintis ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Gaujas nacionālajā parkā, labiekārtots apskatei (skatu platformas, takas, kāpnes). No skatu laukumiņa virs klintīm paveras majestātiska ainava tālu pāri Gaujai.

Vēl savi 500m ejami līdz autobusam. Kopējais maršruta garums 28.15km. Autobuss mūs izlaiž Cēsīs, tā kā vēl gabaliņš jāiet līdz mašīnai un sanāca vēl izbaudīt naksnīgo romantiku Cēsīs. Apsēžos pils parkā uz soliņa un priecīgi pārvelku beidzot sausus apavus. Ak jel, svētlaime kājām!

Vai es vēl iešu pārgājienus - hell yeah, bet protams!

Vakarā secinu, ka man ir piesūkusies ērce, nu zaraza, ciest nevaru tos mazos mošķus. Māris veiksmīgi izvilka viņu ārā. Galvenais, ka pa dienu ejot citi teica, ka ērces jau guļ, bet Evija teica, ka ērces guļ tikai tad, kad dziļš sniegs. Ak, es laimīga! :D

"...pārgājiens būs tik foršs, cik forši būsiet jūs katrs pats!" /M.Muižnieks/ Paldies strēlnieks komandai par foršo pārgājienu! :)

“Nature is not a place to visit. It is home.” Gary Snyder 

Dalība*: 👍 Nākot vienam: 10€
👌 Divatā: 9 €/gājējs
🤙 Trīs+: 8 €/par kāju pāri
🙌 Pieci+: 7 €/par kāju pāri

Iespēja braukt ar viņu organizētu autobusu no Rīgas turp un atpakaļ - 10 EUR.
Strēlnieku uzņemto video var apskatīt šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=OaMq_SlGPzg

Kopējais maršruts