Pārgājiens Mālpilī gar Mergupi - 10km

Zelta rudens laikā izstaigājām ļoti skaistu dabas taku - Mālpils dabas taka, kura iet gar Mergupi. Gar Mergupes kreiso krastu izveidota 6,5 kilometrus gara dabas taka, kur atklājas skaisti skati uz upes līkločiem. Maršrutu iespējams sākt no jebkura punkta, jo tas ir apļveida.

Mergupe iespējams Tev liksies pavisam jauns nosaukums, bet tā ir krāšņa upe ar daudz lokiem un skaistiem skatiem. Pārgājiena maršrutu sākām pie Mālpils Evanģēliski luteriskās baznīcas, kur pieejama arī bezmaksas autostāvvieta.

Pirmās baznīcas celtniecību parasti saista ar laiku, kad cēla blakus esošo viduslaiku pili – pirms 1413. gada. Interesanti, ka pēc arheologu ziņām, atrastās senlietas pie baznīcas ir datējamas jau ar 14. gadsimtu. Rakstu avotos Mālpils draudze pirmo reizi minēta 1461. gadā, lai gan jau 1448. gadā kādā senā dokumentā Mālpilī minēta baznīcas zeme.

Maršruta posms gar pašu Mergupi nav garš, aptuveni 3 km. Iespējams iet pa to pašu maršrutu atpakaļ, bet mēs gājām apļveida maršrutu un pa Mālpils apkārtni līdz sākumposmam. Paldies https://travelfree.lv par skaisto maršrutu. Gājām pēc GPX faila. Travelfree piedāvātais maršruts ir ap 7km, bet mēs izstaigājām vēl papildus 3km vēl pa pašu Mālpili arī  noejot gar Mālpils muižu - parks rudenī izskatās ļoti skaists.

Sākums ļoti interesants ar gājēju tiltiņu un piknika vietu, ja pirms garās pastaigas nepieciešams iestiprināties, tad šeit to noteikti var izdarīt.

Taka tālāk līkumo Mergupi, vietām ir trepes, vietām laipas un tiltiņi.

Diena bija fantastiski skaista, saulaina, ļoti silta.

Vasaras dvesma un rudens noskaņa vienā bildē.

Otrais takas gals ir pie Oto Skulmes ozola, kur iekārtota piknika vieta, kur var ieturēties un atpūsties.

Pretī Skulmju mājām blakus vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajam piemineklim – Mācītājmuižai, atrodas Mālpils novadā lielākais dižozols, kura pakājē biedrība „Mālpils zivīm” izveidojusi atpūtas vietu ar galdiem, ugunskura vietu, tualeti. Ozolam vārds dots par godu gleznotājam un scenogrāfam Oto Skulmem, kurš dzīvoja netālajās “Skulmju” mājās. Koka apkārtmērs ap 6m.

Atpakaļ doties var pa to pašu taku, vai izvēlēties iet pa kādu no autoceļiem gan pa labo, gan kreiso upes pusi, jo ieturot virzienu uz Mālpili, Jūs tur nonāksiet. Mēs apakaļ devāmies pa ceļu un pa taku.

Mālpils muiža ir izcils 19. gadsimta klasicisma arhitektūras piemineklis – plašs baroka stila parks, gleznaina dabas ainava, dīķis, kurā čalo strūklaka un zied ūdensrozes.

Mālpils muižā ierīkota luksus klases dizaina viesnīca un atrodas viens no labākajiem restorāniem Latvijā. Muižas greznās zāles un halles ir lieliski piemērotas kāzām, īpašām svinībām, kā arī semināriem un banketiem.

Šī ir vieta izsmalcinātas gaumes un augstas kvalitātes cienītājiem, kuri vēlas baudīt nesteidzīgu atpūtu, vienlaicīgi gūstot prieku no apkārt esošajām mākslas un vēstures vērtībām. Šī ir vieta skaistiem mirkļiem. Mēs paši šeit atzīmējām savu sesto laulības gada dienu. 

15. gadsimts | Pirmās liecības vēstures dokumentos par Livonijas ordeņa Mālpils ordeņa pili ir no 1413. gada. Tā atradusies ap 150 m uz austrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas.

17. gadsimts | Poļu-zviedru kara laikā 1626. gadā poļu armija atkāpjoties uzspridzināja Mālpils ordeņa pili. Zviedru Vidzemes laikā 1625. gadā Mālpils muižu piešķīra pulkvedim Nilsam Asersonam Manneršildam, bet 1680. gados veiktās muižu redukcijas laikā tā nonāca Zviedrijas valsts īpašumā.

18. gadsimts | 1753. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Elizabete Mālpils muižu piešķīra pulkveža Melgunova sievai un kādai Strausa kundzei. 1760. gadā uzcēla jaunu Mālpils muižas kungu māju tagadējā vietā. 18. gs. otrajā pusē Vidzemes landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kuram pieder blakus esošā Vites muiža, apvienoja Mālpils muižu ar Vites muižu un tā arī no šī laika abas muižas palika apvienotas. Šajā laikā izveidoja muižas centra apbūvi, muižas parku un izraka dīķi.

Cik žēl, ka zelta rudens posms ir tik ļoti īss. Maršruts man ļoti patika, labprāt izietu vēl kādu reizi citā gadalaikā.

Ceļa segums: vairums meža takas, koka trepes, koka tiltiņi, vietām zemes ceļš.

Grūtības pakāpe: viegls. Atsevišķos posmos pieejamas stāvākas nogāzes, kāpnes.

Marķējums: maršruts dabā nav marķēts, taču tam viegli izsekot līdzi, vadoties pēc koka norādēm ar uzrakstu “Mālpils dabas taka”, kā arī pēc informatīvajām norādēm ar izzinošiem aprakstiem. Visa ceļa garumā plūst upīte.

Der zināt: maršrutā pieejami atpūtas soliņi, galdi, piknika vietas. Dodoties dabā atceries – ko atnesi, to aiznes un neatstāj atkritumus dabas maršrutā. Lietus un mitrā laikā taku laipas un kāpnes var būt ļoti slidenas!

Nokļūšana uz dabas taku: ar auto vai ar sabiedrisko transportu (autobuss).

Šīs skaistā taka noteikti ir baudāma ikvienā no četriem gadalaikiem. Dodoties dabā, atceries – ko atnesi, to aiznes.