Imulas dabas taka noteikti ir viena no skaistākajām vietām, kur baudīt pavasari. Tādu vizbulīšu pārbagātību kā Imulas takā, neesmu redzējusi nekur. Kopā ar Māri esam izgājuši aptuveni 20 pārgājienu maršrutus pa Latviju un Mārim šī taka ierindojas pirmajā vietā, man TOP 5. Noteikti iesaku iziet šo maršrutu!
Travelfree.lv ir atrodami vairāki Abavas senlejas maršruti, mēs izvēlējāmies 16km garo.
Abavas senlejas dabas parks aptver ledājkušanas ūdeņu veidotu senieleju – Abavas ieleju jeb Kurzemes Šveici, kurā apskatāmas iespaidīgas upes, pļavu un nogāžu ainavas, kā arī ģeoloģiski pieminekļi.Apkārtēja vide šeit ir neaizmirstami skaista un neskarta: pakalni mijas ar pļavām un milzīgām gravām. Jā, šo mežu droši var raksturot kā pasaku mežu.
Pati daba izveidojusi Abavas ieleju par vienu no skaistākajām vietām Latvijā. Vijoties cauri romantiskiem upes līkumiem un zaļojošiem mežiem, garām senām pilsētiņām, omulīgiem lauku ciematiņiem, spirdzinošiem, maziem ūdenskritumiem un noslēpumainām alām, Abava sajūsmina jebkuru tūristu un iebraucēju. Upes senleja ir 2 kilometrus plata un ap 30 metrus dziļa. Mūsdienu Abava ir 124 kilometrus gara.
Choose only one master—nature. —Rembrandt
Abavas senleja ir ļoti pauguraina, mans Garmin pulkstenis ziņoja, ka uzkāpti 88 stāvi uz augšu un 91 uz leju. Diezgan iespaidīgi, brīžiem ir, ko iesvīst un teiktu, ka maršruts noteikti ir vidēji grūts.
Skats no Mīlestības takas |
Imulas dabas taka iedalās vairākos posmos, kur katru no tiem var iziet atsevišķi. Mums starta un beigu punkts bija no Zviedru cepures.
Mīlestības taka atrodas pie atpūtas bāzes "Zviedru cepure". Taka ved cauri mežam augšup kalnā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Abavas ieleju, to mēdz dēvēt par „Kurzemes Šveici”. Pastaigājoties iespējams pabūt dabas tuvumā, izjust meža elpu, sadzirdēt putnu dziesmas, ieklausīties strautiņa čaloņā un atspirdzināties. Te var baudīt vientulību vai divvientulību. Kalna galā ir ierīkota piknika vieta - galds un soliņi. Maršrutu var turpināt pa nogāzi, kurā aug gandrīz visi Latvijas pļavām raksturīgie augi, daudzi no tiem - arī īpaši aizsargājami. Takas garums vienā virzienā ir 1.5km. Tālāk sanāk doties gar kviešu laukiem un pļavām uz Kauķa kalnu.
Plaušu puķe |
Skats no namiņa terases |
Pa ceļam vēl sēnes atrodam.
Trešā Imulas taka (mūsu gadījumā pirmā, jo sākām no otras puses maršrutu) jeb pārgājiens no Kauķa kalna līdz "Grotēm" vislabāk ejama bezlapu periodā. Tā ir diezgan mežonīga un domāta fiziski labi sagatavotiem gājējiem. Te vērojamas dziļas gravas ar stāvām nogāzēm, bebru uzpludinātiem strautiņiem un zemes noslīdējumiem.
Pats Kauķa kalns ir šūnakmens klints – vietējie to dēvē arī par Kaļķa kalnu. Iespējams, tas vislabāk apskatāms būtu no upes puses laivojot. Savukārt puķu atpazinēji te noteikti pamanīs Imulas ielejas lepnumu – daudzgadīgo mēneseni, kas ir aizsargājams augs un te veido diezgan lielas audzes. Tam ir īpatnēji caurspīdīgs, balts auglis, kura dēļ to šai pusē dēvē par naudiņpuķi.
Šis strautiņš mūs pārsteidza! Kā no pasakas.Otra Imulas dabas taka ved gar Imulas ieleju no "Busēm" līdz Kauķa kalnam. No Buses pilskalna stāvlaukuma ejot, vispirms ieteicams uzkāpt Matkules jeb Buses pilskalnā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Imulas ieleju.
Mūsu piknika vieta |
Kā gan bez kafijas? |
Pār Imulas upi ved divi tiltiņi. Ejot pa vienu, var aiziet līdz Baznīckalnam, kas ir sena kulta vieta. No šī kalna virsotnes paveras ne vien brīnišķīgs skats uz Imulas ieleju, bet arī uz kaimiņos esošo Buses pilskalnu. Savukārt, ejot atpakaļ Buses pilskalna virzienā, tā pakājē acīgākie noteikti pamanīs Bedrīšakmeni. Turpinot gājienu, virzoties pa pļavā iebraukto ceļu un turoties vairāk pa labi, var nonākt līdz Kauķa kalnam, pie kura iespējams veldzēties no turpat esošā avotiņa un izlemt – doties tālāk vai atgriezties sākuma punktā.
Takas garums ir aptuveni 2,7 km. Tā ejama jebkurā gadalaikā, jo visa gada garumā piedāvās brīniškīgus skatus pār ieleju un koku galotnēm.
Turpat augšā šūpoles |
Pie piknika vietas pilns ar vizbulītēm |
Taka ved caur dažādiem privātīpašumiem, tāpēc lūgums bez vajadzības no maršruta nenovirzīties un saimniekus velti netraucēt. Suņus ieteicams vest saitītē un atkritumus takās neatstāt.
Brīnišķīgs skats uz straujās Imulas upes ieleju paveras no Buses jeb Matkules pilskalna, kurš atrodas
tās ielokā. Par ainavas krāšņumu tas apbalvots ar diviem Eiropas kultūras mantojuma karogiem, kuri glabājas netālajās Buses mājās. Sarežģīto pilskalna piecpakāpju reljefu vislabāk aplūkot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Pateicoties senlejas iedzīvotāju un Abavas ielejas attīstības centra iniciatīvai, pilskalna apkārtnē ierīkoti atsevišķi labiekārtojuma elementi, taču gadu gaitā tie ir nolietojušies, un šobrīd tos nepieciešams atjaunot un pilnveidot.
Pirmā Imulas dabas taka (mūsu gadījumā trešā) ved gar Imulas krastu no "Vītiņiem" līdz "Romancei" ir viena no Abavas senlejas dabas parka takām. Imula ir viena no Abavas pietekām – līkumota un dažkārt ar stāviem krastiem. Taka sākas pie Imulas ietekas Abavā, pie "Vītiņu" mājām un ejama līdz viesu namam "Romance", un atpakaļ. Tās garums ir ap 4 km, un, pa to ejot, var vērot brīniškīgo Imulas ieleju un ieraudzīt gan Lanksēdes Velna pēdas akmeni. Taka ir marķēta ar baltām svītrām uz kokiem. Visskaistāk taka izskatās pavasarī, kad krāšņi zied zilās vizbulītes, baltie un dzeltenie vizbuļi, pavasara debestiņa un mitrākās vietās zaļo lakši.
Villa Taka |
Vai esi kādreiz redzējis rozā vizbulīti? Es pirmo reizi. |
Langsēdes Velna pēdas akmens ir vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas atrodams Imulas upē. To var atrasts, ejot gar Imulas upes labo krastu pa Imulas taku no „Vītiņiem” līdz „Romancei”, mazliet no virzoties no takas galvenā maršruta. Taka dabā atzīmēta ar baltām svītrām uz kokiem. Akmens nav pārāk liels, taču tā virspusē ir ieraugāms pēdas nospiedums. Teika stāsta, ka to uz akmens atstājis velns, kurš skrējis garām un, lai tiktu pāri Imulai, atspēries uz tā.
Mitrā laikā taka var būt slidena. Vasarā takas tuvumā aug latvāņi, kas var radīt apdegumus, ja tiem pieskaras vai tos mēģina plūkt.
Kopbilde pie Zviedru cepures |
Paēdām kafejnīcā Sumbrs. Ļoti sakarīgs ceļmalas krodziņš. Porcija ribiņas un šasļiks izmaksāja 23e. |
Ceļa segums: vairums meža takas, koka trepes, koka tiltiņi, vietām zemes ceļš, pļavas.
Grūtības pakāpe: Vidēji grūts. Atsevišķos posmos pieejamas stāvākas nogāzes.
Der zināt: maršrutā pieejami atpūtas soliņi, galdi, piknika vietas. Dodoties dabā atceries – ko atnesi, to aiznes un neatstāj atkritumus dabas maršrutā. Lietus un mitrā laikā taku laipas un kāpnes var būt ļoti slidenas!
Nokļūšana uz dabas taku: ar auto.
Šīs skaistā taka noteikti ir baudāma ikvienā no četriem gadalaikiem.
Study nature, love nature, stay close to nature. It will never fail you. —Frank Lloyd Wright
Komentāri
Ierakstīt komentāru