Līču Laņģu klintis - Lielā Ellīte, 14km pārgājiens

Sniegots mežs. Klusums. Laba kompānija un elpu aizraujoši skati! Ko gan vairāk var vēlēties?
Laikapstākļi gan pagājušā gadā bija visai interesanti. T.Bricis jau februārī solīja, ka pavasaris ir klāt un aukstums vairs nebūs. Un še ku reku - sniegs līdz ceļiem un aukstums arī ir. Ziema negrib atkāpties. Spraiga cīņa vēl ar pavasari notiek. Kā zināms - pavasaris uzvarēs, tikai jautājums - kad?! Marta sākumā bijām sarunājuši, ka dosimies draugu kompānijā uz Līču Laņģu klintīm. Maršruts vidējas grūtības un ļoti ainavisks ar dažādiem iežiem un klintīm. Darba nedēļa bija skaista un saulaina, bet brīvdienās solīja katastrofālu laiku. Sestdienā arī bija dramatisks laiks - putenis, vējš. Cītīgi sekoju laika ziņām līdzi un skatos, ka Cēsu pusē sola gana labu laiku, jo galvenais, lai nekas no gaisa nekrīt lejā.
Pieceļoties 05.03 Jūrmalā ārā ir putenis. Nu neko, ar visiem ir sarunāts, jābrauc ir. Neko neatcelsim, cerot, ka viss būs labi. Pa ceļam piedzīvojām visus iespējamos laikapstākļus un nokļūstot Liepā - laiks ir burvīgs, saule spīd un viss forši. 

Nācās vēl vienu draugu pāri pagaidīt, līdz ar to pārgājienu sākām pirms 13.00 un ļoti labi, ka tā, jo vismaz daļu maršruta, mums citi cilvēki bija izbriduši jau un mums pašiem bija vieglāk iet. Dažreiz ir labi arī vēlāk uzsākt gājienu, jo pa dziļu sniegu ir grūti brist.

 Pasaka ne gājiens, dvēselīte ķer kaifu par sniegotajiem skatiem.

“Lauki balti,

Meži balti, klusi.

Sirds sit gaiši, viegli: ziema atnākusi.

Šajā dziļā mierā tu kā lazdas zars

Ļauj, lai tevi noliec sarmots sniega svars.

(..)”

(J. Osmanis.)

Līču – Laņģu klintis ir aptuveni kilometru gara smilšakmens krauja Gaujas senlejas kreisajā krastā. Tā nav saskatām no upes, tomēr atrodas pavisam tuvu. Klints maksimālais augstums ir ap 30m. 

“Šī ziema pasakainā!

Vējš laikam iemidzis.

Kā vieglā burvju ainā

Mežs rāmi piesnidzis.

(..)”

(A. Austriņš.)

No Līču–Laņģu klinšu piekājes izplūst ap 20 avotu, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas. Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 m) un no tās izplūst spēcīgs avots. 50 m ziemeļos no minētas alas atrodas Vidējā Laņģu ala (30 m kopgarumā), bet vēl 50 m tālāk ziemeļu virzienā – Mazā Laņģu ala (4,2 m). Līču–Laņģu klinšu ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies savdabīgā aizā ar 8 m augstām, stāvām sienām. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Kopumā Līču – Laņģu klintīs ir astoņi lieli avoti un deviņas alas un nišas.

Līču-Laņģu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, atrodas Gaujas Nacionālajā parkā.

Grīviņu iezis – arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums – 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā, 18 m augstā daļa ir 60 m gara, to veido sarkanīgi un sarkanīgi dzelteni smilšakmeņi ar vairākām izskalojuma nišām un iedobēm. Pēc 130 m pārtraukuma atkal 50 m garš atsegums 1,5 līdz 5 m.
Virs Grīviņu ieža ir skaista krauja.
Tuvumā atrodas Rūdavota ala, kas noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija

Mums bija paredzēts 12km pārgājiens, bet nedaudz kartē nokļūdījāmies un sanāca gandrīz 14km. Iešana bija visai jautra, jo apavi slīdēja, līdz ar to nācās bieži vien šļūkt no pakalniņiem lejā, labi, ka sniega bikses lieliski slīd pa sniegu.

"The world is yours to explore." - Unknown.

Ja, kādam ir nepieciešams kartes gpx fails - varu nosūtīt. Mēs paši gājām pēc travelfree.lv kartes, bet kaut kur tomēr aizgājām ne tā, bet labi, ka tā, jo teikšu, ka šis gājiens man bija viens no mīļakajiem Latvijas pagājušā gada pārgājieniem. Iesaku viņu iziet sniegotā dienā. Līču - Lanģu klintis esmu apskatījusi gan vasarā, gan rudenī un nu arī ziemā un ziemā patika vislabāk!

Liepas pagasta populārākais dabas piemineklis ir Lielā Ellīte, saukta arī par Velna cepli, Vella alu, Velna krāsni, Liepmuižas alu, Liepas alu un Velna kambari. Baltā smilšakmens iežu atsegums ar alu un trim arkām veidojies augšdevona Amatas svītas smilšakmeņos, kas ir vairāk kā 300 miljonus gadu veci. Alas garums 23 m, maksimālais augstums 3,5 m, platums 4,5 m. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga - pie alas ieejas ir izciļņi, nišas, dobumi, unikāla arkāde. Arkas uzskatāmas par kādreizējās 15 - 20 m garās alas fragmentiem, kas bijusi savienota ar tagadējo Ellītes alu. Arku augstums ir no pusotra līdz 4 metriem. Lielās Ellītes ala ir nepārtraukti mainījusies, ieeja ir nobrukusi, toties ala ir kļuvusi dziļāka. Teika vēsta, ka no alas bijusi pazemes eja uz Cēsīm.

Lielā Ellīte ir unikāls dabas veidojumu komplekss, vienlaicīgi arī arheoloģiskais piemineklis - sena kulta vieta. Tiek uzskatīts, ka alai ir ap 7000 gadu. Lielā Ellīte, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā, senatnē līdzinājusies ērģelēm ar daudzām stabulēm. Teicēju atmiņu pierakstos minēts, ka 20.gs. 20-tajos gados no alas ar vezumiem veduši smiltis saimnieciskajām vajadzībām, iznīcinot alas agrāko izskatu. Presē par Lielo Ellīti rakstīts jau 1864. gada 13. janvārī. „Mājas Viesī” publicētas ziņas, ka alu apmeklējuši cilvēki arī no Igaunijas, un atraduši uzrakstus pat no 1500.gada! Pieminēts, ka ūdens alas dibenā ir ļoti labs.
Pati biju otro reizi pie Lielās Ellītes.

 Iepazīt savu tēvzemi ir ļoti interesanti, jo mūsu daba ir fantastiski unikāla!

Kopsummā rezumē - pasakains maršruts. :)

Atceries - ko dabā atnesi, to aiznes. Nevajag dabu piesārņot. 

Šī maršruta takas, meži noteikti ir baudāmi ikvienā no gadalaikiem pavasarī, vasarā, rudenī, ziemā. Daži no posmiem var būt arī dubļaini un slapjāki atkarībā no laikapstākļiem un gadalaiku sezonas.