Jaunais gads Horvātijā ar Travel RSP

Horvātijas Republika  ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba. Tā robežojas ar Slovēniju un Ungāriju ziemeļos, Serbiju ziemeļaustrumos, Bosniju un Hercegovinu austrumos, Melnkalni dienvidaustrumos. Horvātija atrodas Eiropas dienvidos, Adrijas jūras austrumu krastā, Balkānu pussalas rietumos. Tā ir 56 542 km² liela. Valstī dzīvo 4,44 miljoni iedzīvotāju. Ir lielas kalnu grēdas. Augstākā virsotne ir 1830 m augsta.

Horvātija manā must see sarakstā jau bija vairākus gadus. Kāpēc es uz turieni gribēju aizbraukt? Protams, dēļ skaistajiem dabas parkiem un ūdenskritumiem.  Nemaz nebiju cerējusi. ka 2017.gada beigas un 2018.gada sākumu sagaidīšu tieši Horvātijā. Neesmu vīlusies it nemaz, tieši otrādi. Braucām ar ceļojuma aģentūru Travel RSP. Sen jau biju redzējusi no viņiem dažādus piedāvājumus, kuri ir lēti, likās, kas gan tur labs var būt... Bet brauciens bija lielisks, emocijām un piedzīvojumiem bagāts. Mūsu autobusa kompānija arī bija vislabākā un jautrākā, ja tāda ir kompānija tad ar autobusu var braukt kaut vai uz pasaules malu. Bet ja nopietni, tad tomēr Horvātija ir tālu, tomēr savi 2000km ir, līdz ar to tagad, kādu laiku noteikti tik tālu ar autobusu nebraukšu, jo ceļš ir nogurdinošs un es, diemžēl, autobusā nevaru pagulēt, līdz ar to īsti atpūtas brauciens tas nav.

Kāds ir autobusa pluss, Tev apkārt ir ceļošanas entuziasti, kas ir pabijuši daudzās tuvās un tālās zemēs un Tevi iedvesmo ar saviem stāstiem un piedzīvojumiem. Daudziem jau tradīcija ir pavadīt jauno gadu ārpus Latvijas, domāju, ka mēs arī tādu iedibināsim.

Izbraucām 28.decembra 6:00 no Rīgas, cauri Lietuvai, vēla pusdienu pauze Polijā, kas bija ap 17:00 un tad jau ierodamies Čehijas - Polijas pierobežas pilsētā,viesnīcā, kura saucas Low Cost hotel. Brokastis nu ir dikti, dikti askētiskas, bet nu ņemot vērā, ka viņas ir 6:00 no rīta, tad pilnīgi pietiek. Brokastīs bija 2 cīsiņi, maize lielā izvēlē, gurķis un tomāts, sviests, džems.

Tālākais ceļš ved caur Čehiju, Austriju, Slovēniju un Horvātiju, lai nonāktu apartamentos Trogiras apkaimē. Apartamenti ir četrvietīgi (piemaksājot var dzīvot arī divvietīgos apartamentos). Apartamenti ļoti normāli, 2 istabas, kopīga virtuve, vannas istaba. Virtuvē visi trauki bija. Istabās papildus segas arī. Vienīgi ar karsto ūdeni bija ļoti švaki, kam paveicās un bija silts, kam nē...

Nākamajā rītā paredzēts doties uz Dubrovnikiem.

Stāsta beigās būs visas izmaksas.

Adrijas jūras pērle Dubrovnika

Dubrovnika atrodas Adrijas jūras Dalmācijas krastā, pašos Horvātijas dienvidos, un ir pelnīti izslavēta kā Adrijas jūras pērle. Dubrovnika ir neliela, bet populāra Horvātijas pilsēta ar gandrīz 43 tūkstošiem iedzīvotāju.

Dubrovnika jau kopš 13. gadsimta bijusi viena no jūrasbraucēju lielvarām Vidusjūrā. Zelta laikmetā, 16. gadsimtā, Dubrovnikas pilsētai piederēja viena no lielākajām tirdzniecības flotēm pasaulē ar filiālēm vairāk nekā 50 ārzemju ostās.

Dubrovnika (Dubrovnik – horvātu val.) atrodas Horvātijas daļā (daļa no vēsturiskās Dalmācijas), kura ir pilnīgi atdalīta no pārējās valsts. Lai pa sauszemi nonāktu Dubrovnikā, piemēram, no Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas, ceļotājiem jāšķērso Bosnijas un Hercegovinas teritorija aptuveni 20km platumā. Tas saistīts ar bēdīgo finansiālo situāciju valstī 17.gs., kad Horvātija bija spiesta pārdot daļu valsts, lai uzturētu savu aizsardzību pret venēciešiem, kas draudēja iebrukt valstī no ziemeļiem. Tādā veidā Horvātijas kaimiņvalsts Bosnija un Hercegovina ieguva vienīgo piekļuvi jūrai.

Mūsdienās cilvēki šeit ierodas atpūsties, nevis tirdzniecības nolūkos. Galvenais uzmanības piesaistītājs ir pievilcīgā, tikai kājāmgājējiem paredzētā vecpilsēta ar neskaitāmām aristokrātiskām pilīm un baroka stila baznīcām, kuras ietver viduslaiku nocietinājumi. Kopš 1979. gada Dubrovnika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un tajā ir veikti ievērojami atjaunošanas darbi.

Lai gan cenas šeit ir divreiz lielākas nekā citviet Horvātijā, šķiet, ka nevienu tas nebaida. Šī ir viena no pasaules populārākajām kruīzu ostām. Interesanti, ka, lai novērstu pārapmeklētību, pilsēta vienojās ar kruīza kompānijām, ka dienas laikā no kuģa nenokāps vairāk nekā 7000 pasažieru.

Dubrovnika ir atpazīstama ar saviem mūriem, kas apvij vecpilsētu. Pārsteidzoši, ka tie ir saglabājušies kopš 16.gs., kad tie tika pabeigti pēc vairāk kā divu gadsimtu darba. To biezums ir 4 līdz 6 metri un atsevišķās vietās to augstums sasniedz pat 25 metrus! Turklāt kopējais mūra garums, kas slejas nepārtraukti, ir 1940 metri.

Tā kā Dubrovnika bija ļoti iekārojama pilsēta gan venēciešiem, gan turkiem, kā arī citiem karotājiem, ar bieziem mūriem vien nepietika, lai nosargātu pilsētu. Tādēļ mūru ietvaros tika izvietoti vairāk kā 120 lielgabalu, 17 torņu, 4 vārti transportam, kā arī 5 bastioni. Lielāko daļu no minētās aizsardzības joprojām var apskatīt dzīvē.

Dubrovnikā noteikti jāapmeklē viduslaiku mūri, ko vislabāk var izdarīt, veicot divu kilometru pastaigu gar cietokšņa aizsargvaļņiem. Tāpat vērts aiziet līdz Rektora pilj (Rector's Palace) un Kultūras vēstures muzejam. Ragusas Republikas laikā šīs ēkas pirmajā stāvā dzīvoja provinces vadītājs – rektors. Viņa valdīšanas laiks ilga vienu mēnesi, un visu šo termiņa laiku rektora pienākums bija dzīvot tieši šajā ēkā (bez ģimenes). Šie apartamenti tagad ir Kultūras vēstures muzejs, kurā aplūkojamas attiecīgā perioda mēbeles un tērpi, kā arī gleznas ar Ragusas laika aristokrātiem. Apakšējā stāvā atradās padomes sapulču telpa, ieroču noliktava, šaujampulveris un apakšzemes cietums.

Tāpat vērts izbraukt ar Dubrovnikas gaisa vagoniņu. Gaisa vagonus atklāja 2010. gada jūlijā. Uz viduslaiku Dubrovnikas fona tie ir kā mūsdienīgs akcents. Divi gaiši un plaši vagoni atiet no stacijas ārpus vecpilsētas – katrs var uzņemt līdz 30 cilvēkiem. Šie vagoni veic regulārus trīs minūšu ilgus braucienus uz Srdj (405 m) kalna virsotni.

Diemžēl gaisa vagoniņu nesanāca izmantot, jo kā jau ekskursijās, brīvais laiks Dubrovnikos bija maz, tās bija tikai 3h. Tad izlēmām, ka apstaigāsim tikai pilsētu no mūra. Bet no augšas es Dubrovnikus gribu ļoti redzēt, tā kā, tas uz atgriešanos.

Gadā Dubrovnika saņem vidēji 2630 stundas saules gaismas, kas veido vidējo rādītāju – 7,2 stundas dienā. Salīdzinājumam Latvijā saules gaisma gadā ir vidēji 1755 stundas, dienā – 4,8 stundas. No Rīgas 1650km attālajā Dubrovnikā vasaras sezonā šīs stundas pieaug līdz vidēji 10,7 (Latvijā 8,5)! Saules trūkums mums nabaga latviešiem jau ir ļoti jūtams, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā mums pat īsti vasaras nebija. Klausies ziņas un tur tikai paziņo, ka visur Eiropā karstuma vilnis, mums pat viļņa maliņa neskar. Man kā saules mīlei bija prieks pabaudīt silto saulīti.

Pilsētas senatnīgā gaisotne piesaista ne tikai tūristu pūļus, bet arī filmēšanas komandas. Piemēram, seriāls “Troņu spēle” (Game of Thrones – oriģin.)  izmantoja Dubrovniku kā filmēšanas vietu, kas īpaši varētu uzrunāt šī seriāla fanus. 2016. gada martā filmas “Zvaigžņu kari: Pēdējie Džedi” (Star Wars: The Last Jedi – oriģin.) daļa ainu filmētas tieši šajā pilsētā. Holivuda šķiet atzinusi Adrijas jūras pērli par piemērotu filmēšanai, jo arī 2017. gada sākumā notika uzņemšana filmai “Robins Huds” (Robin Hood: Origins – oriģin.).

Ne velti Dubrovnika ir ieguvusi titulu “Adrijas jūras pērle”, ko piešķīra lords Bairons pēc tās apmeklējuma. Šim apgalvojumam piekrīt arī dramaturgs Džordžs Bernards Šovs, kurš sacījis: “Tiem, kas meklē paradīzi zemes virsū, jādodas uz Dubrovniku”.

Hello from Kings Landing!

Kā Jums liekas, kur atrodas viena no  Eiropas vecākajām aptiekām? Grieķijā? Itālijā? Nop, nop - tieši Dubrovnikā!

Dubrovnikas vecpilsētā atrodas franciskāņu klosteris, kas redzams jau daudzos must see sarakstos. Tomēr tas, kas atrodas klostera iekšienē, bieži vien nesaņem visu pelnīto  uzmanību. Mēs runājam par veco aptieku.
Sākotnēji atvērta 1317. gadā, Vecā aptieka darbojas jau vairāk nekā 700 gadus. Tā ne tikai darbojas kā vēsturiska redzes skats mūsdienās, bet ikviens, kurš ir saslimis, joprojām var apstāties, lai iegādātos zāles. Klostera muzejā eksponēti daudzi aptiekas oriģinālie priekšmeti, piemēram, akmens bļodas, senās laboratorijas iekārtas, keramikas un medicīnas grāmatas. Ieejas maksa bija 2 EUR, laika trūkuma dēļ, neiegājām iekšā.

Ēkas iekšienē ir izveidots neliels dārzs, kurā ir citronkoki, greipfrūti un arī mandarīni. Mandarīni Horvātījā aug tāpat kā pie mums āboli, greipfrūti kokos sapuvuši. Latvieši kā jau latvieši, pa kluso, ik pa brīdim pa kādam mandarīnam nozaga no kāda dārza, cik nu bija iespējas.

Ar laika apstākļiem mums ļoti paveicās, staigājot pa mūra augšu bija ļoti silti un pavasarīgi, lai arī bija 30.decembris. Tūristu tāpat bija diezgan daudz, bet, kad gājām staigāt pa sānu ielām, tad miers un klusums, nevaru iedomāties, kas notiek vasarā, kad tūristu ir pārpārēm. Ziemas mīnuss - daudz kafejnīcas ir ciet, dažas uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu atveras vaļā, bet lielākoties visa dzīvība sāk kūsāt pēc Lieldienām, kad jau Horvātijā paliek krietni siltāks.

Horvātiem ir arī pašiem savas Spāņu kāpnes, Tie, kas skatās Game of thrones, atceraties Sersejas "walk of shame?" Kaut arī Horvātijas pilsētas baznīca sākotnēji neatļāva kailskatu ainu, atļauja tomēr  tika piešķirta un tapa ļoti episka sērija.
Vairākas vietējās ceļojumu aģentūras piedāvā iziet pa visiem pilsētas nostūriem, kur tika filmēts seriāls. Aptuvenās izmaksas ir ap 20 EUR.

Kā gan bez baložiem?

Dubrovnika ir lieliska pilsēta, pilna ar kaķiem, baložiem, senām mājām, gar logiem karājas izliktas drēbes, tai skaitā apakšveļa, par ko neviens neuztraucas.. Vienreiz dzīvē viņa noteikti ir jāredz.
Kopā mums tika dotas 3h pilsētas apskatei, pirmajam iespaidam pietiek,bet tas tomēr ir daudz par maz. Bet savādāk, ja būtu vairāk dots laiks, tad nauda burtiski ātri izkustu. :D Ja Dubrovnikos grib skaisti pasēdēt kafejnīcā, tad cenas ir augstas. Zivju plates cenas sākot no 42 EUR. Mēs šoreiz izvēlējāmies maksimāli apskatīt pilsētu, nevis baudīt gastronomiskās izvirtības. Nākamo reizi - funikulieris un arborētums paliek.
Gada pēdējā diena ir paredzēta ļoti intensīva - rīts Krkas nacionālajā parkā, pēcpusdienā horvātu nacionālais vakars un jaungada sagaidīšana Splitā.

Krka nacionālais parks

Parks ir iespaidīgs ar skaistajām dabas ainavām, savvaļas dzīvniekiem un vēsturiskām vietām. Parku lielākā daļa cilvēku saista ar tajā esošajiem skaidrajiem, zilganzaļajiem ūdeņiem, jo tajā ir daudz krāšņu ūdenskritumu un dīķu, ko bieži attēlo tūrisma materiālos, stāstot par Horvātiju. Parka nosaukums radies no tā "centrālās artērijas" – Krkas upes, kuras ūdenskrituma veidotās kaskādes ir populārākais skats parkā. Interesanti, ka atšķirībā no daudziem nacionālajiem parkiem un aizsargājamiem dabas objektiem, kur nedrīkst peldēties, šeit ikviens tiek aicināts mesties ūdenī un atveldzēties. Vasarā šo iespēju izmanto ļoti daudz cilvēku un ir grūti uztaisīt bildi bez citiem tūristiem fonā.

Krkas Nacionālais parks - dibināts 1985. gadā. Parka teritorija ir 142 km² plaša un seko Krkas upes plūdumam no tās iztekas Dināru kalnu pakājē līdz ietekai Adrijas jūrā. Pašā parkā atrodas tikai divi ūdenskritumi - Skradinski buk un Roski slap. Teritorija ir bagāta ar Vidusjūras klimatiskās zonas floru un faunu. Lielākā no kaskādēm ir 800 m gara ar 17 pakāpēm, kas paceļas līdz pat 46 m augstumam. Liels skaits dažādu dzīvnieku, abinieku un augu, līdz šim atklātas 1022 sugas. Daba Krka upes apvidū ir ārkārtīgi daudzveidīga un gleznaina. Gide ieteica no takām īpaši nemaldīties prom, it īpaši vasarā, kad visādi rāpuļi čum un mudž.

Par šo parku var patiešām teikt - šausmīgi skaisti! 

Lai bildes stāsta pašas par sevi!

Vēl viens bonuss braucot ar autobusu - var ņemt tik daudz mantas, cik sirds kāro un manā gadījumā obligāti līdzi bija jāņem statīvs.

Splita

Splitu mēs apmeklējām 31.decembra pašā vakarā, sagaidot jauno 2018 pilsētas centrā.

Splita – pilsēta centrālajā Horvātijas piekrastes daļā, kas atrodas starp Zadaru un Dubrovniku. Tā ir otrā valsts lielākā pilsēta, kuras vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Horvāti uzskata Splitu par unikālu pilsētu, kurā izpaužas visi iespējamie arhitektūras stili. Tās septiņpadsmit gadsimtu senuma vēsture ir pilna ar dramatiskiem notikumiem un daudzu laika posmu kultūru atstātajām pēdām. Ne velti var dzirdēt pilsētas iedzīvotājus sakām: „Splitas ielās dažādus  laikmetus sasaista starp mājām nostieptās veļas virves“.

Galvenā un pati slavenākā pilsētas ievērojama vieta, protams, ir Diokletiāna pils. Šī gigantiska celtne aizņem gandrīz 40 tūkst. kv. m. un ir viena no lielākajām pasaulē. Pils ir kā pilsēta miniatūrā, kas ir atdalīta no pārējās Splitas daļas ar augstām sienām un iespaidīgu senlaiku arhitektūru. Šeit dzīvoja bijušais Romas imperators Diokletiāns, kas 305. gadā atteicās no savas varas. Diokletiāna pils atrodas senajā pilsētas daļā, kas pārveidota par kājāmgājēju zonu un ir slavena ar senatnīgo ieliņu labirintiem.

Splitā kādreiz ir jāatgriežas un tā ir jāredz pa dienas gaismu, jāizbauda pilsēta un jāapmeklē zivju restorāns. Starp citu, no šī gada Airbaltic nodrošina tiešos lidojumus Rīga-Splita. Vasarā gan jārēķinās, ka biļetes ap 200 EUR maksā. Pilsēta ir skaisti izrotāta ar dažādām lampiņām, gaismiņām, kas vakara pastaigu padara it īpaši romantisku.

Protams, ka jauno 2018to sagaidījām ar šampānieti! Splitā mēs bijām tikai divas stundas, kas, protams, ir daudz par maz, bet vismaz neliels priekšstats tika iegūts.
Bija iespēja arī doties 1.janvāri zivju piknikā ar kuģīti (cena 30 EUR), bet es izdomāju, ka to var darīt vasarā, nevis ziemā un labi vien ir, jo tie, kas aizbrauca traki pārsala. Bet mēs labi izgulējāmies un devāmies apskatīt Trogiru, kas no mūsu apartamentiem atrodas 3km attālumā.

Trogira

Trogira atrodas 25km attālumā no Splitas.

Trogira mainīs jūsu priekšstatu par to, kādai patiesībā jāizskatās senai pilsētai pie Vidusjūras. Horvātijā un Itālijā teju katra piejūras pilsēta automātiski piedēvē sev "senu vecpilsētu", bet tieši Trogirā ir lielākais daudzums unikālu vēsturisku ēku – piļu, torņu, senatnīgu ēku un tempļu. Tā ir pilsēta – muzejs.

Ieva nebūs Ieva, ja nenofotografēsies pie puķēm!

Trogira  ir ļoti skaista ar šaurām akmeņiem flīzētām ieliņām, daudz vīteņaugiem - tostarp vīnogām - un restorāniem, kuru galdiņi izkārtoti turpat gar māju sienām, ziemas sezonā gan daudzi no tiem ir ciet, it īpaši jau 1.janvārī. Īpaši jāuzsver katedrāle un zvanu tornis, pilsētas viduslaiku mūris ar vārtiem un 15. gs cietoksnis. Te ir tik daudz dažādu laikmetu un stilu baznīcu, ka pētījumu objektu pietiek ilgam laikam. Pilsēta atrodas UNESCO aizsardzībā.

Kad mēs braucām garām Trogirai uz mūsu apartamentiem, gide teica, ka viņa iesaka mums apmaldīties vecpilsētas ielās. Nū, tas būtu grūti izdarāms, bet ir jau cilvēki, kas apmaldās trīs priedēs. Bet pilsēta patiešām ir fantastiska ar savām šaurajām ieliņām.

Promenāde vienu neilgi brīdi piederēja tikai mums četriem. Patiešām ir savi plusi braukt nesezonā, jo tūristu ir ļoti maz. Diena bija nedaudz lietaina, tāpēc ik pa brīdim piestājām dažādās kafejnīcās.

Ievai vajag uztaisīt foršu bildi, kur viņa kā tūriste pēta apkārtni. Man ir talants nostāties tieši īstajā vietā un tas bija patiešām netīšām.Veikals bija ciet. :D

 Mūsu apartamenti atradās mazā miestā Okrug Gornij. Gar piekrasti ir diezgan daudz kafejnīcas, vasarā ir atvērti dažādi kioski, kur tirgo sulas, saldējumu, smūtījus.

Jūras ezis

Vasarā noteikti ir jāpērk ežu čības vai ja ir savas, jāņem līdzi no mājām, jo jūra ir pilna ar ežiem un kājas var ļoti nepatīkami sadurt.
Izstaigājušies esam, jāiet iestiprināties. Gide teica, ka noteikti jāpamēģina horvātu darinātās picas. Sacīts, darīts. Promenādes malā ir picērija - Pizzeria Mirkec, picas patiešām nu ļoti gardas, par labām atzinām viņas visi četri, teikšu tā, daudz garšīgākas kā Latvijā.
Pirmo reizi ēdu picu, kurā bija ola, teikšu tā - bija labi, pat vairāk kā labi, bija ļoti garšīga.

Tā kā, ja sanāk būt Trogirā, tad noteikti iesaku Pizzzeria Mirkec, atrodas pie pašas promenādes, ir liela, apsildāma terase, bet tā, kā ārā lietus smidzināja, gribējās tomēr būt siltākā vietā, paejot dziļāk iekšā vecpilsētā ir pati kafejnīca,kura ir maza un mīlīga.

Plitvices ezeri 

Horvātijas sirdī esošais Plitvices ezeru nacionālais parks neskaitāmas reizes pielīdzināts ūdens paradīzei – ūdens šeit virmuļo, burbuļo un skan visneiedomājamākās niansēs, tā maģiskais spēks pārņem ikvienu apmeklētāju un apkārt esošās dabas krāšņums pārsteidz ar savu dažādību. Parkā ir izkārtojušies 16 skaisti ezeri, ko savieno dažāda izmēra upītes un ūdenskritumi.

Ezeru īpašā maģija ir spēja mainīt nokrāsas. To krāsu nianses mainās no zaļgana līdz gaiši, gaiši zilam vai pat pelēcīgam. Nacionālā parka ūdens bagātības viegli ieaužas biezā dižskābaržu un egļu mežā. Parks ir iekļauts UNESCO Pasaules dabas mantojumu sarakstā. Lai pilnībā izbaudītu šī parka skaistumu, pastaigai ir jāatvēl vismaz diena, tā vismaz visi ceļojumu ceļveži raksta. Ziemas laikā pietiks ar 3 stundām. Parkā bija mūsu latviešu grupa un vēl japāņu tūristi, daži no tiem  bija apģērbušies absolūti nepiemēroti laika apstākļiem, džinsos, kedās un plānās jakās. Brr. auksti jau palika uz viņiem skatoties. Uz Plitvici braucot, noteikti vajag apģērbties silti, jo ja Dubrovnikos gada beigās mēdz būt +18, tad Plitvicē var būt sniegs un viss apledojis. Esmu redzējusi bildes, kur ūdenskritumi ir sasaluši, izskatās fantastiski skaisti, nedaudz žēl bija, ka nebija sniegs.

Ieejas biļešu cenas atšķiras atkarībā no sezonas – no janvāra līdz martam, kā arī novembrī un decembrī pieaugušajiem biļete maksā 55 horvātu kunas jeb aptuveni 7,20 eiro, no aprīļa līdz jūnijam, kā arī septembrī un oktobrī cena ir 110 kunas jeb 14,30 eiro, savukārt karstajā sezonā – jūlijā un augustā biļete maksās 180 kunas jeb 23,40 eiro.
Studentiem un skolēniem, uzrādot apliecību, pienākas atlaides, bet bērniem, kas jaunāki par septiņiem gadiem, ieeja bez maksas.

Nedaudz nosaluši, nedaudz bēdīgi dodamies uz autobusu, priekšā tālais ceļš mājup. Plitvices ezeri noteikti ir must see. Fantastiski skaista vieta, bet ja godīgi jāsaka, man vairāk pat patika Krka nacionālais parks. Kādreiz būs jāaizbrauc arī vasarā apskatīt šos skaistos dabas brīnumus. Nākamā manā must see sarakstā no Balkāniem ir Melnkalne. Lētāka par Horvātiju, mazāk tūristi un daba esot fantastiski skaista. Varbūt, kāds vēlas pievienoties kompānijā?

Ja kādreiz izdomājat doties šādā braucienā, noteikti iesaku arī doties uz horvātu nacionālo vakaru. Uzkodās bija izvēle starp mīdijām vai gaļu, otrajā zivs vai gaļa, piedevās kartupeļi un salāti un neierobežotā daudzumā vīns. Zivs bija ļoti garšīga, daudz labāka par gaļu. Saprotiet paši, ja vīns ir neierobežotā daudzumā, tad dejas iet uz urrā. Dzīvā mūzika bija un vietējais horvāts izpildīja dažādus hītus, pat latviešu dziesmas bija. Superīgi varēja izdejoties un kājas izlocīt, kā arī labāk iepazīt autobusa biedrus.

Tātad autobusa plusi:

• var iepazīties ar dažādiem cilvēkiem;
• var ņemt līdzi tik daudz mantas, cik nu katrs vēlas. Mums bija arī tādi biedri, kuri paņēma no mājām līdzi kartupeļus, burkānus utt, kas nozīmē, ka samazinās izmaksas uz vietas.
• pa ceļam var apskatīt dažādas vietas.

Autobusa mīnusi:

• ceļš ir garš un nogurdinošs

Izmaksas:
Pats ceļojums 129 EUR. Iespēja arī bija piepirkt klāt brokastis, 7 EUR no cilvēka. Mēs paņēmām šo to ēdamu no Latvijas un pārējo nopirkām veikalā.
Ekskursija uz Dubrovnikiem - 40 EUR.
Ekskursija uz Krka nacionālo parku - 35 EUR.
Horvātu nacionālās vakariņas - 30 EUR.
Ieeja Plitvices ezeros - 55 kunas 7,20 EUR
Ieeja Krka nacionālajā parkā - 25 kunas 3,20 EUR
Dubrovnikas mūri - 150 kunas 20 EUR
Funikulieris - 120 kunas 16 eur
Cenas veikalos līdzīgas kā pie mums
Izņemot Dubrovnikus, kur par ne visai garšīgu hot dogu samaksājām 3 EUR, visur citur kafejnīcās cenas bija ok, tādas pašas kā Rīgā un Jūrmalā.
1 kuna ir aptuveni 13 centi.