15km pārgājiens Siguldā

 Kaist smaržās gaiss kā liesma telpā,
Šķiet seno teiksmu balsis san.
Pie tevis, Gauja, tavā elpā,
Man sirdī tāla, man sirdī tāla,
Tāla atbalss skan.
Zied ievas Siguldā,|
Zied ievas Siguldā,
Zied ievas Siguldā,
Siguldā, zied Siguldā.
Snauž pilskalns gurdā sapnī liegi,
No zemes dzīlēm skurbums tvan,
Pār Gauju kaisās ziedu sniegi,
Bet sirdī tāla, bet sirdī tāla,
Tāla atbalss skan.
Zied ievas Siguldā...

Kurš gan nezin, šo dziesmu? Siguldā ir būts daudzas reizes, cauri braukts vēl vairāk, bet ievu ziedēšanas laikā es nekad nebiju bijusi. Un šis fakts bija strauji jāmaina, jo Ieva ievās taču skan jauki, ne?

 

Pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks, dievinu laiku, kad māte daba ir pamodusies no miega, kad bērzu pumpuri plaukst un visi koki kļūst zaļi, krūmi ziedoši un dabā ir 50 dažādas zaļā nokrāsas. Brīnišķīgs laiks! 

Pārgājienu maršrutu izvēlējos no https://travelfree.lv. Kas ir jādara? Jāielādē telefonā aplikācija vai pulkstenī gps fails un jādodas dzīvē.
GPX formāts ir faila tips, kas satur kartes datus, ieskaitot koordinātas globālajā pozicionēšanas sistēmā (GPS). Diemžēl, tomēr nav universāla standarta, un GPX ir tikai viens no daudzajiem kartes datu formātiem. Bet GPX ir atvērts standarts, tāpēc arvien vairāk ražotāju to izmanto savās ierīcēs kā vietējo formātu.

GPX faili saglabā trīs veidu datus:

• Maršruta punkts – ietver punkta GPS koordinātas. Tā var ietvert arī citu aprakstošu informāciju.
• Maršruts – ietver sliežu punktu sarakstu, kas ir pagrieziena vai posma punkti, kas noved pie galamērķa.
• Track – ietver punktu sarakstu, kas raksturo ceļu.

Dodoties pārgājienā Tu vari lejupielādēt .gpx failu savā viedtelefonā vai pulkstenī. Tad, kad fails ir lejupielādēts, tad, lai šo failu atvērtu rekomendēju izmantot šādu aplikāciju:

OsmAnd

Android: https://play.google.com/store/apps/details?id=net.osmand&hl=en
iPhone: https://apps.apple.com/us/app/osmand-maps-travel-navigate/id934850257

Kā tajās pievienot GPX failu? Vispirms lejupielādē aplikāciju savā telefonā. Lejupielādē nepieciešamo .gpx failu savā telefonā un atver to izmantojot ieinstalēto aplikāciju. OsmAnd pluss - var lietot arī offline režīmā bez interneta pieslēguma.

 

16.maijā solīja lietu, skatījāmies visi laika ziņas, bet tās bija šaubīgas, bet par laimi, nenobijāmies un devāmies uz Siguldu un labi, ka tā -laiks bija burvīgs. Rīta pusē bija apmācies, bet pēcāk spīdēja saule un diena bija ļoti silta.

Pārgājiena maršruta sākums ir Hotel Sigulda autostāvvieta. Pārgājienu uzsākot no Siguldas centra, pārsimts metru tālāk no civilizācijas esi nokļuvis dabā – Lakstīgalas gravā.

Aplūko dabas varenumu, ūdens spēku, kas vērojams Lakstīgalas gravā. Ne tik vien Gaujas labais krasts pārpildīts bagātu iežu atsegumu, bet arī Gaujas kreisais krasts sev līdzi nes un paver acīm skatu uz mazliet mazākiem, taču tikpat ļoti dabai nozīmīgiem skaistumiem. Lakstīgalas grava „pāršķeļ” Gaujas senlejas kreiso pamatkrastu starp Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi un Siguldas slimnīcu. Tās dienvidu daļā izveidotas kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz Siguldas pludmalei.

 

Tālāk dodies lejup pa kalnu līdz Gaujai. Gar Gauju ejot līdz Kājnieku tiltam pār Gauju pa ceļam apskatot arī Gaujas līkumus, Kaķīškalnu un Mazo velnalu.

Velnalas klintis ir Gaujas senielejas pēdējā varenākā klinšu siena – 250 metru gara un 15 metru augsta. Klintis ir veidojušās devona laikmetā, aptuveni pirms 10 000 gadu. Velnalas apkārtnes iežos sastopams Siguldas apkārtnē visbagātākais devona zivju fosiliju, piemēram, bruņuzivju, un floras atlieku komplekss. Velnalas klintis ir lielākais iežu atsegums Piķenes kraujā, kas ir gandrīz 2 km garš Gaujas senielejas pamatkrasta posms.

Krauja ir unikāla ar ievērojamu izmēru alu – Lielo Velnalu, kurai ir kultūrvēsturiska vērtība. Savukārt Mazo Velnalu kā ziemošanas vietu ir iecienījuši sikspārņi; daži no tiem izvēlas pārziemot arī Lielajā Velnalā, tās griestu skursteņos.

“Kopumā Velnalā ir seši caurumi, kurus sauc par skursteņiem. Teika stāsta, ka velns, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un, meklēdams glābiņu, iebēdzis šinī alā, kur nogulējis līdz nākamajam vakaram. Ar savu dvašu velns apkvēpinājis alas sienas gluži melnas un vakarā pa augšu izmucis ārā, ieskrējis Gaujas atvarā, kur rūkdams un šņākdams reižu reizēm raujot iekšā neuzmanīgos alas apmeklētājus. Stāsta, ka Velnalā mitinājies ne tikai pats nelabais, bet arī Turaidas Rozes – Maijas – slepkava Jakubovskis, kurš ar savu rokaspuisi Skudrīti šeit slēpies no taisnas tiesas,” vēsta Siguldas novada Tūrisma informācijas centra mājaslapā pieejamā informācija.

 

Mazā Velnala atrodas Gaujas krastā Piķenes kraujā 1 km augšpus Velnalas klintīm. Kopējais alas garums ir nedaudz vairāk kā 10 metri un alas ieeju sadala pīlārs. Ala zināma jau kopš 19. gadsimta beigām, tomēr Mazās Velnalas nosaukums pirmo reizi minēts tikai 1950. gados. Arheologs Juris Urtāns 1977. gadā alu ieskaitīja kulta alu sarakstā.Netālu no Mazās Velna alas iztek Gudrības avotiņš, kurā mātes esot nesušas mazgāt bērnus, lai tie augtu gudri. Aicinām apmeklētājus atcerēties, ka visas alas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā un lūdzam izturēties ar izpratni un cieņu pret senajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, kas glabā zemes veidošanās vēsturi!

Piķenes krauja ir aptuveni kilometru garš un 70–80 metru augsts Gaujas labā pamatkrasta posms ar nelielām aizām. Atrodas Gaujas senlejas labā pamatkrasta posmā lejpus Krimuldas. Dodoties pastaigu maršrutā, iespējams aplūkot vairākas smilšakmens atseguma vietas un nelielu ūdenskritumu.

Piķenes krauju klāj nogāžu meži, kas ir aizsargājami biotopi. Tajos dominē ozoli, liepas, kļavas un lazdas. Pa Piķenes kraujas augšdaļu stiepjas meža takas, bet vidusdaļā – Siguldas kalnu velotūrisma maršruts. Laikā, kad kokiem nokritušas lapas, no tās var ieraudzīt Gaujas senleju. “Kraujā redzami astoņi dažādu lielumu smilšakmens atsegumi un divas alas. Pirmo sarkanīgo smilšakmens atsegumu Piķenes gravas stūrī iepretī Gaujas vecupei dēvē par Aunapieri. Tajā ir neliela Aunapieres ala, kuras garums ir 4,8 metri.

Ļoti laba ideja! Atceramies, iežos neko nedrīkst skrāpēt!

 

Kāds laimīgi ticis pie kafijas! Pavasaris ir burvīgs, lai dotos pārgājienos.  Bet ja godīgi - jebkurš laiks ir labs, lai dotos pārgājienā!

Siguldas pastkarte, trūkst tikai kalni fonā un Šveicē atrodos, ne velti Siguldu dēvē par mazo Šveici.

I believe in God, only I spell it Nature. —Frank Lloyd Wright

Flowers don’t worry about how they’re going to bloom. They just open up and turn toward the light and that makes them beautiful. Jim Carrey

Ieva ievās. :)

Mākslīgi smilšakmens klintī cirsta nišveidīga ala līdzās Gūtmaņalai. Ar šo alu saistās teika par Turaidas Rozi un viņas iemīļoto - dārznieku Viktoru Heilu. Vienīgā cilvēka roku veidotā ala. Teika apgalvo, ka to savai līgavai Maijai smilšakmens sienā izcirtis Siguldas muižas dārznieks Viktors. No alas meitene tolaik varējusi redzēt, vai mīļotais jau irās laivā pāri upei. Alas garums ir 5,9m, platums 6,8m, augstums pie ieejas ir 4,8m.

Gūtmaņala ir Latvijas visvairāk apmeklētā, vislielākā, visvecākā un visvairāk dažādos informācijas avotos aprakstītā ala.
Arheoloģisks piemineklis no 1967.gada, kā arī aizsargājams ģeoloģisks objekts no 1974.gada. Tā ir arī augstākā Latvijas ala, lielākā grota arī Baltijas valstīs: 10m augsta, 12m plata, 18,8m gara. Avotiņš, kas iztek no alas, senatnē kalpojis kā svētavots, tā ūdens uzskatīts par dziedinošu.
Ar Gūtmaņa alu saistās teika par Turaidas Rozi – Maiju un viņas traģisko mīlestību.
Otra populāra teika stāsta par lībiešu virsaiša Rindauga skaisto un neuzticīgo sievu, ko vīrs aiz dusmām licis alā ierakt zemē. No sievas asarām radies avotiņš.
Par Gūtmaņa alu to iedēvējuši baltvācu ceļotāji, jo alai līdzās dzīvojis vietējais dziednieks, ārstēdams ļaudis ar avota ūdeni un dažādiem ārstniecības augiem.
20.gs. 30-tajos gados bija ierosinājums alas vārdu latviskot un dēvēt par Labvīra alu, taču šis nosaukums tautā neguva atsaucību.
Smilšakmenī var izlasīt arī baronu un muižkungu vārdus. Tos pēc viņu norādēm un pasūtījuma iegravējuši meistari, kas te uzturējušies un savus darbarīkus – kāpnes un grebšanas instrumentus – turējuši sev līdzās. Par samaksu tika iegravēti vārdi un citas ziņas.
Diemžēl vairums seno uzrakstu ir neglābjami zuduši, jo tie ir vairakkārt pārrakstīti, kas sen vairs nav atļauts, jo bojā šo miljoniem gadus veco smilšakmens iezi. Tādējādi ir nokasīta līdz pat pusmetram bieza smilšakmens kārta.

 

Siguldas apkārtne bez trepēm nav iedomājama. Ceļā uz Krimuldas muižu. Muižas parkā mums bija pusdienu pauze.

Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem.

No kungu mājas terases un balkona paveras pasakains skats uz Gaujas senieleju, kā arī ir iespējams vērot gaisa vagoniņa ceļojumu pa gaisa trošu ceļu, kas savieno abus Gaujas krastus.

Muižas saimniecības ēkas ir celtas no laukakmeņiem un lepojas ar bagātīgu dekoratīvo apdari. Tās dzīvi uzbur rosību, kas muižā kādreiz valdīja – zirgu iezviegšanās stallī, citu mājlopu balsis laidarā un pils pārvaldnieka rokās šķindošo vareno muižas atslēgu saišķi.

Krimuldas muižas plašajā parkā atrodas pansijas ēka "Šveices māja" un apskatāmas ir arī Krimuldas pilsdrupas (13.- 17. gs.), kas ir Krimuldas pirmsākums.

Can words describe the fragrance of the very breath of spring?

Neltje Blanchan 

Katliņš un prīmuss dabā ir labākie draugi - nodrošina ar siltām pusdienām. :)

Krimuldas domkapitula pils celta 13.gadsimtā, Gaujas senlejas labā krasta kraujas malā netālu no lībiešu apdzīvotā Vikmestes pilskalna un ciema. Pils taisnstūrveida aizsargmūris aizņēma visai plašu teritoriju, taču mūra iekšiene bija apbūvēta ļoti nelielā platībā. Ziemeļu stūrī bija izbūvēts četrstūrains sargtornis, bet pa diagonāli pretējā stūrī atradās dzīvojamais korpuss. Tā pirmajā stāvā virs velvētiem pagrabiem bija izvietota ēdamistaba un virtuve, bet otrajā stāvā – vairākas dzīvojamās telpas. Dienvidrietumu pusē bija uzbūvēts aizsargtornis ar ieejas vārtiem, no kuriem pāri gravai veda paceļams koka tilts.

Krimuldas pils bija celta no liela izmēra laukakmeņiem, izmantojot ķieģeļus vienīgi ailu sienā izmūrēto eju un kāpņu izbūvei. Pils apkārtmūra biezums pamatu līmenī bijis apmēram divi metri. Pils novietojums padarīja to gandrīz neieņemamu – no vienas puses to aizsargāja Gaujas senlejas stāvais krasts, vēl no divām- Vikmestes upīte un tās pietekas stāvās gravas. Tikai vienā pusē bija izveidots mākslīgs grāvis, pār kuru paceļamais tilts veda uz priekšpili. Vikmestes upītes dziļā ieleja kalpoja par Turaidas un Krimuldas zemju dabisko robežu.

Zviedru – poļu kara laikā 1601.gada pavasarī pili ieņēma zviedru karaspēks. Tā paša gada rudenī, kad tuvojās spēcīgā poļu armija, lai neatstātu pili ienaidnieku rokās, to aizdedzināja. Pēc nodedzināšanas pils vairs netika atjaunota.

Savu nozīmi pils atguva 19.gadsimta 60.tajos gados, bet ne vairs kā militāra nocietinājuma būve, bet gan kā romantiska parka sastāvdaļa, firsta Līvena saimniekošanas laikā. Tieši te ticis izveidots viens no apkārtnes skaistākajiem skatu punktiem, saukts „Bellevue”.

Turaidas pils tālumā redzama. Cik gan skaista daba pie mums ir, bet vai mēs to novērtējam?

Trepes turpinās, kā tad bez tām. :D Ļoti labs kāju trenažieris. :D

 Esam jau nonākuši Siguldas centrā. Var nopirkt Skrīveru saldējumu - līdzi gan jābūt skaidrai naudai.

Krimuldas muiža. :)

Panorāmas rats, kas atrodas pilsētas Svētku laukumā, un paceļ savus apmeklētājus 30 metru augstumā, atklājot elpu aizraujošu skatu uz Gaujas senlejas ainavu, Livonijas ordeņa Siguldas pili, Turaidas pili Gaujas pretējā krastā, Krimuldas muižu un Siguldas pilsētu, sniedzot neaizmirstamu piedzīvojumu ikvienam pilsētas viesim.

Panorāmas rats siguldiešiem un tūristiem šo iespēju – pacelties virs koku galotnēm un apskatīt apkārtni no putna lidojuma augstuma piedāvā jau kopš 1974.gada 11.septembra. (Jopcik ar ārā, cik vecs viņš ir!).

Kopsummā rezumē - ļoti labs maršruts. :) Un arī viegls, iesācēji arī mierīgi var doties, jā, trepes var būt mazs izaicinājums, bet no tā nevajag baidīties.

Atceries - ko atnesi, to aiznes. Nevajag dabu piesārņot. 

Šī maršruta takas, meži noteikti ir baudāmi ikvienā no gadalaikiem pavasarī, vasarā, rudenī, ziemā. Daži no posmiem var būt arī dubļaini un slapjāki atkarībā no laikapstākļiem un gadalaiku sezonas.

Everything in nature invites us constantly to be what we are. —Gretel Ehrlich