Pārgājiens gar Braslu

 Ak, tēzveme, cik gan skaista Tu esi! Pārgājiens gar Braslu noteikti ierindojas TOP 3 no maniem vismīļākajiem Latvijas ietajiem maršrutiem.Šī gada TOP 1 noteikti, otrajā vietā ir Cecīļu dabas taka.  Pasakaini skaisti. Zelta rudeni šajā maršrutā izdodas izbaudīt uz visiem 100%.

Vai esat dzirdējuši par streelnieks.lv? Ja nē, tad īsumā pastāstīšu - tie ir daži entuziasti, kuri rīko pārgājienus, bet tie pārgājieni galīgi nav svētdienas pastaiga gar jūru. Pagājušā gadā, kad sākās Covid, viņi piedāvāja iegādāties viņu izveidotos maršrutus ar kartēm, to es arī uzreiz izdarīju. Bet ir pieejami arī bezmaksas pārgājienu maršruti, ja ir interese doties dabā- noteikti iesaku piereģistrēties, ir to vērts! Šis maršruts arī ir viens no tajiem, kurš ir bezmaksas pieejams!

Oktobrī jau zināju, ka dosimies vienā nedēļas nogalē veselos divos pārgājienos. Tieši šādi man gribējās pavadīt mūsu sesto laulības gada dienu. Es iešanu pārgājienos esmu iemīlējusi tā no visas sirds. 9.oktobrī dodamies uz Braslu. Laiks ir silts, nedaudz apmācies, kopsummā ļoti labs laiks, lai dotos pārgājienā.

Pārgājiens ir apļveida, tāpēc ērts nokļūšanai ar automašīnu. 

Automašīnu noliec pārgājiena sākumpunktā, pie Valmieras šosejas ir neliela auto stāvvieta. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tur ir aizpildīts, redzēts, ka auto daudz izvieto ceļmalā uz Braslas zivjaudzētavu.

Auto atstājam pie tilta, tur ir izveidota neliela autostāvvieta, mašīnu nav daudz. Šķērsojam ceļu, dodamies pa grants ceļu, nedaudz paejam pa to un dodamies mežā iekšā, lai baudītu Braslas ūdenskrātuves skatus. Noteikti ir vērts iet turp gar ūdenskrātuvi, jo skati patiešām ir burvīgi.

Mans uzticamais Nikon ir līdzi gandrīz vienmēr.

Kāds kopīgs selfijs jau ir jāuztaisa. :)

Izaicinoša pastaiga gar Braslas upi, kas ir slavena ar saviem līkumiem un atsegumiem, pauguraino reljefu un elpu aizraujošiem skatiem pāri koku galotnēm.
Jau nonākot pie Braslas zivju audzētavas izskan mans pirmais "wow, cik skaisti". Pirmais, kas pārsteidz ir Aņītes iezis.

Aņītes iezis ir viens no iežiem, kas sāk veidot ainavisko Braslas senielejas posmu. Tā ir 1 km gara smilšakmens atseguma virkne Braslas ūdenskrātuves posmā gar upes kreiso krastu. Aņītes ieži ir unikāli, jo tie veido vietām 2 metrus, bet vietām 35 metrus augstas smilšakmens klintis. Atrašanās vieta Straupes pagastā. Aņītes iezi kopumā veido trīs smilšaini atsegumi:

• Aņītes Garais iezis – dzeltenīgi sarkans, 380 metru garš, augstums līdz 7 metriem, daļēji appludināts;
• Aņītes Mazais (Vidējais) iezis – 90 metru garš, augstums līdz 12 metriem. Atrodas nākamajā Braslas līkumā 20 – 50 metru attālumā no upes. Klints virsmā ir ieraksti no 1930. gadiem;
• Aņītes Augstais iezis – aptuveni 120 metru garš, augstums līdz 35 metriem (ar krauju). Atrodas lejteces virzienā, aiz zivjaudzētavas ēkas. Iezī atrodami uzraksti sākot no 19. gs. beigām.
  
  
  “To walk in nature is to witness a thousand miracles” - Marie Davis
  
  
  
  

Jebkāda veida smilšakmens atsegumu un ar tiem saistīto biotopu bojāšana – zīmēšana, alu atrakšana, pārvietošanās pa atsegumu virsmu, to veģetācijas bojājumi u.c. – ir ne tikai neatgriezenisks pāri nodarījums dabai, bet arī administratīvi sodāma rīcība. Braslas iežu atsegumi ir aizsargājami ģeoloģiski dabas pieminekļi.

"Hiking is not escapism; it’s realism. The people who choose to spend time outdoors are not running away from anything; we are returning to where we belong" - Jennifer Pharr Davis

Tālāk šķērsojam Braslas ūdenskrātuvi un iesim pa Braslas labo krastu. Braslas ūdenskrātuve ir izveidota 1925. - 1927. gadā uz Braslas upes, Braslas HES elektroenerģijas ražošanai Cēsu pilsētai. Vecajās HES būvēs 400 m no ūdenskrātuves pašlaik ir izvietojusies valsts zivju audzētava Brasla un tur elektroenerģijas ražošana nenotiek kopš 1970. gada. Jaunā Braslas HES ir izbūvēta 2000. gadā pilnīgi no jauna, jaunā vietā pie Braslas ūdenskrātuves ūdens pārgāznes. Braslas HES ir uzstādīta modernizēta Čehijas firmas Mavel pilnīgi automatizētas darbības hidroiekārta. Braslas HES savai darbībai izmanto tikai to ūdens daudzumu, kas paliek pēc tam, kad ir nodrošinātas valsts zivju audzētavas Brasla vajadzības. 

Pēc neliela noieta gabaliņa parādās zīme Varšavas iezis.

Varšavu iezis ir grūti pamanāms, jo tas atrodas 20 – 50 metrus no ūdenskrātuves un tas daļēji ir nosegts ar koku biezo lapotni. Tas ir ap 90 metru garš un 4 – 7 metriem augsts smilšakmens atsegums Braslas senlejas labā pamata krasta nogāzē iepretim Braslas HES aizsprostam.

Es cilpoju pa priekšu un saprotu, ka izskatās, ka iespējams ejam nepareizi, jo upe met līkumu un izskatās, ka taka beidzas.

Bet ja rūpīgi ieskatās taka turpinās un sākas Pārgājiens ar P burtu, jo kārtīgam pārgājienam ir jābūt nedaudz ekstrēmam.

Redzat egli? Gar to arī ir jāiet. Zemāk ir upe.

Krauļukalna (Kraukļukalna) iezis  ir viens no iežiem, kas savu krāšņumu parāda gan vasarā, gan ziemā. Aukstajos ziemas mēnešos, tas no sevis izveido iespaidīgu leduskritumu. Krauļukalna iezis ir aptuveni 400 metrus garš un līdz 7 metriem augsts ainavisks Gaujas svītas atsegums, kas atrodas Braslas upes labā krasta nogāzē 150 metrus lejpus no aizsprosta. Smilšakmens sienā ir novērojamas plaisas, nišas, avoti un aptuveni 4 metrus augsta, bet šaura ala. Smilšakmens iezis ir sarkanā krāsā ar izteiktām krāsu joslām. Krauļukalna iezis ir piedzīvojis nogruvumu, un šobrīd izskatās savādāk, nekā EnterGauja mājaslapā redzamajā foto. Ieža pakājē redzama gan gružu kaudze, gan koku celmi.

Nobildēts iezis ir, tālāk pa saknēm rāpjamies augšā krastā. Kādu brīdi ejam pa mežu.

Nu jau ik pa brīdim sanāk iesvīst, jo tie, kas zin Stirnu buku, zin arī Kalnu karaļa sprintu, tad nu tādi ejot šajā maršrutā ir jāpārvar vairākkārt. Domāju, ka mums reāli paveicās ar to, ka ārā bija sauss laiks, savādāk - citos apstākļos, kad ārā ir slapjš un dubļains, ir un ābūt uzmanīgiem, jo paslīdēt var ļoti vienkārši.

Beidzot esam nonākuši,pie Slūnu ieža. Slūnu iezis ir visiespaidīgākais no Braslas senlejas iežiem, iespējams viens no augstākajiem vertikālajiem iežiem Latvijā.  Slūnu iezis ir izteiksmīgs ar sarkano krāsu, formu un  stāvo sienu. To veido 180 metrus gara smilšakmens siena un tās augstums vietām sasniedz līdz pat 30 metrus. Tas atrodas Braslas labajā krastā zem augstsprieguma līnijas. No kokaugiem atbrīvotā zona ir kā skatu vieta, no kuras var  tālu saskatīt reljefu, atrodot pareizo vietu, ir iespējams saklausīt savu atbalsi.

 "If you truly love nature, you will find beauty everywhere." - Vincent Van Gogh

Skats, kas paveras no augšas atkal ir "wow"! Nedaudz atvelkam elpu un papriecājamies par fantastisko rudens skatu.

Dodamies tālāk un atkal ir "wow" un paveras skats uz, manuprāt, skaistāko iezi visā Braslas senlejā - Melnais iezis ir visgleznainākais Braslas labā krasta smilšakmens atsegums. Atrodas aptuveni 200 metrus lejpus no Slūna ieža. Ieža nosaukums ir piešķirts dēļ melno ķērpju apauguma, bet ieža vidusdaļā pēc nobrukumiem, vairs nav redzams melnais apaugums. Iespaidīgs skats uz 110 metru garo atsegumu ir no pretējā krasta vai laivojot pa upi. Iepretim Melnajam iezim atrodas Baltais iezis, kas kopā rada ilūzija, ka tālāk upe tek pa smilšakmens kanjonu. Ieža vidusdaļā atrodas divas Melnā ieža alas un ir novērojami citi smilšakmens veidojumi.  Virs atseguma atrodas Melnā ieža pilskalns, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli.

Eiropas segliņš. Latvijā suga atrodas tuvu vienlaidu areāla ziemeļu malai. Sastopams nereti, bet nevienmērīgi, pārsvarā upju ielejās.

"It does not matter how slowly you go as long as you do not stop." - Confucius

Nu skaista taču mūsu Latvijas daba, ne tā? Atkal sanāk rāpties augšā pakalnā, kur atkal domāju par to, ka būtu visai interesanta kārpīšanās uz priekšu, ja būtu slidens.

Atkal nedaudz pastaigājam pa mežu līdz nonākam līdz Virtakas iezim.

Virtakas iezis ir unikāls smilšakmens atsegums Braslas upes labajā krastā 230 m garumā un atrodas aptuveni 500 metri no Melnā ieža. Iezim ir kultūrvēsturiska vērtība, jo uz tā ir atrodami senie petroglifi, kurus  1986. gadā atklāja pētnieks G. Eniņš.  Smilšakmens atseguma augstums vietām sasniedz līdz 15 metriem. Virtakas iezis ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegums, arī ģeoloģisks un arheoloģisks piemineklis. Ieža lejasgalā atrodas nišveida ala, kuras augstums ir 2,5 metri. Liela daļa ieža ir meža aizsegta un nav plaša ainaviskuma. Upes līkumā iepretim Virtakas iezim atrodas mazs, sārta smilšakmens atsegums, kas tiek dēvēts par Zirņu iezi.

Pamanām tālumā kārtējo skaisto iezi, lai līdz tam tiktu ir jāpārvar nelielas grūtības. Pāri var tikt, koki ir salikti, bet nu paslapjš ir gan, kaut arī ārā tajā brīdī vairākas dienas pēc kārtas bija sauss laiks un nebija lijis, tā kā novembrī varētu būt applūdis un grūtāk būtu tikt klāt Buļu iezim vai arī jārēķinās ar to, ka būs noteikti slapjas kājas.

Buļu iezis ir iespaidīgu izmēru un krāšņu augšdevona sarkanā smilšakmeņu augsts atsegums, kas veido kompleksu 110 m garumā ar  trīs dažāda lieluma alām Braslas labajā krastā. Pirms ieža nobrukuma, kas noticis 2004. gadā, bija vēl ceturtā ala – Adamaišu (Adamaitu) ala. Tā esot bijusi lielākā ala – 18 metru gara (pēc 1968. gada mērījumiem). Nostāsti vēsta, ka alu savu nosaukumu ieguvusi no laupītāju bandas vadoņa vārda, kas 20. gs. sākumā slēpušies  alā.  Buļu ieža lejas galā ir Rītupītes ūdenskritums, kas bargā ziemā veido skaistu divpakāpju leduskritumu.

Labākais no Braslas iežiem ir apskatīts, laiks tikt pāri upei pretējā krastā, lai dotos atpakaļ.

Un te arī ir dabīgais tiltiņš. Līdzsvara sajūtai drusku normālai ir jābūt. Māris filmēja mani kamēr es eju pāri, pie beigām gan dabīgais tiltiņš paliek tāds drusku šūpojošāks, bet nebija ne vainas. Tajā brīdī, kad gāju pa koku, gāja garām cilvēku pulciņš, viņi visi apstājās un skatījās, kā es eju, laikam, gaidīja, ka iekritīšu, bet nesagaidīja. :D Bet frāzi dzirdēju, ka mēs jau nu tā neiesim. Nu man un Mārim patīk arī iet šādi, nav ne vainas, nevajag baidīties.

Latvieti paliec skaidrs - to novēlu katram no mums, it īpaši šajā laikā. Atceramies cilvēcību vienam pret otru.

Lēnā garā piezogas vēlme paēst, atrodam lielisku vietu piknikam, Mums kā parasti līdzi prīmuss, lai var siltu tēju/kafiju iedzert un siltu ēdienu paēst.

Nu jūs jau ziniet - pusdienu vietai jābūt ar skatu! Un jā, arī nagiem ir jāpieskaņojas rudenim.

"Walking is a (wo)man's best medicine" - Hippocrates

Nu arī šādu bildi ir klasiski uztaisīt, pārkarināt kājas pāri kādai kraujai.

I don't remember the moment I tried to forget
I lost myself, is it better not said?
Now I'm closer to the edge

It was a thousand to one and a million to two
Time to go down in flames, and I'm taking you
Closer to the edge.

 

Nedaudz vēss jau palika, bet laimīgi paēduši dodamies tālāk. Esam atkal nonākuši pie Slūnu ieža, tikai nu to visā varenībā redzam no pretējā krasta. Nu ļoti, ļoti iespaidīgs viņš ir. Tāda maza cilvēciņa sajūta pārņem. Cik mūsu mūžs ir īss, un cik daudz vēl šis iezis sava mūža garumā redzēs. Es uzskatu, ka Latvijā ir daudz, ko redzēt, esmu bieži no cilvēkiem dzirdējusi, ka te jau nav, ko redzēt, bet gribas uzprasīt, vai esi biji tālāk no sava Purčika rajona? Diez vai. Bet nu nav vērts strīdēties, lai cilvēks tā domā.

Atkal rāpjamies augšā kalnā, gar Braslas zivjaudzētavas sētas šauro taciņu garām privātīpašumam, vairs nedodamies gar Braslas ūdenskrātuvi, bet ejam jau pa grants ceļu līdz mašīnai. 

Kopējais maršruta garums sanāca 9.60 km.Kopējais kāpums 314m, kopējais kritums 299m.,sadedzinātās kalorijas - 843. Kūkas gabals nopelnīts. :D Iesaku visiem vilkt kārtīgus pārgājiena apavus, lai kājas sausas. :)

Lai labs garastāvoklis un moža oma! Turamies!

Bildes uzņemtas ar Nikon D7100, Iphone 12 un Huawei P20.

Kopsummā rezumē - pasakains maršruts. :)

Atceries - ko dabā atnesi, to aiznes. Nevajag dabu piesārņot. 

Šī maršruta takas, meži noteikti ir baudāmi ikvienā no gadalaikiem pavasarī, vasarā, rudenī, ziemā. Daži no posmiem var būt arī dubļaini un slapjāki atkarībā no laikapstākļiem un gadalaiku sezonas.

“We must get beyond textbooks, go out into bypaths and untrodden depths of the wilderness of truth and explore and tell the world of our glorious journey” - John Hope