Pārgājiens - Šķērveļa pasaka

Domāju, ka liela daļa no jums zin, kas ir streelniekslv, bet ja nē, viņi ir āra dzīves organizācija, kura motivē cilvēkus doties dabas pārgājienos un iepazīt mūsu skaisto Latvijas dabu. Kad 03.04 saņēmu facebook mesendžerī ziņu, ka iespējams par nelielu, bet godīgu samaksu nopirkt pārgājienu maršrutus, kuri ir apkopoti ļoti pārskatāmā formā un pieejami lejupielādei, bez domāšanas uzreiz nopirku. Dotajā momentā pieejami 10 maršruti. Ar Māri izlēmām, ka Lielajā piektdienā dosimies apskatīt Ventas un Šķērveļa ieleju. Pārgājiena apzīmējums ir Šķērveļa pasaka un vārds "pasaka" patiešām atbilst, jo maršruts ir maģiski skaists - ar pasaku mežu, strauju upi un visapkārt ziedošu pavasari. Ko gan dvēsele var vairāk vēlēties?

Šķērvelis -  ir viena no ļoti retajām upēm Latvijā, kuras nosaukums rakstāms vīriešu dzimtē. Šķērvelis ir Ventas kreisā krasta pieteka, ap 15 km gara, iztek no Briņķu ezera, krastos novērojami nelieli iežu atsegumi, grunts - smilšaina ar oļiem un lielakmeņiem augštecē, akmeņaina ar lielakmeņiem lejtecē, kritums vizuāli novērojams, vidējais dziļums līdz celim. Kurzemes straujākā upe. Šķērvelis 2009. gadā tika nominēta kā Latvijas tīrākā upe, tā atrodas kompleksajā dabas liegumā. Šobrīd lieguma teritorijā nav nekādu labiekārtotu tūrisma elementu – taku, atpūtas vietu u.c.

Look deep into nature, and then you will understand everything better.

-Albert Einstein

Ja gribas izjust Kurzemes mežonību, bet ar skaistu romantikas pieskaņu, tad šis maršruts ir īstais! Pārgājiens ved gar Ventas un Šķērveļa upes krastiem. Pārgājiena sākums un beigas ir vienā un tajā pašā vietā, kas ir ļoti ērti braucot ar auto. Maršruts nav marķēts, puse no tā ir gar upju krastiem, otra pa ceļu un mežiem. Nav iemītas tūrisma takas, labākais ceļš jāmeklē pašu spēkiem.
Zaļajā ceturtdienā sacepti melleņu mafini un šokolādes cepumi līdzņemšanai un saldākam, enerģiskākam gājienam, sataisītas maizītes līdzi. Jārēķina, ka nepieciešamas divas normālas ēdienreizes pārgājiena laikā, jo, kā zināms - esot dabā un aktīvi dedzinot kalorijas ēst gribas.
No Jūrmalas izbraucam 8.30, iebraucam apdzīvotā vietā Lēnas ap 10.00, kur ir ieteikums atstāt mašīnu. Lēnas ir ciems Skrundas novada Nīkrāces pagastā.  156 km attālumā no Rīgas.
Mārim nepatīk, ka jāatstāj uz visu dienu svešā un atklātā vietā, tad iebraucām Lēnu dzirnavu īpašumā un saimnieks paprasīja 5EUR par stāvvietu, lai mašīna būtu drošībā, bet nu vismaz Mārim sirds mierīga un no īpašuma arī jau ir redzams pārgājiena maršruta sākums - Oskara Kalpaka piemineklis. Slēdzam iekšā Garmin pulksteņus un atiet zuzaliņ - ejam dzīvē.
Ceļu krustojumā netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā pulkveža Oskara Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā lieliniekiem, 2007. gadā tika atklāta piemiņas vieta brīvības cīnītāju varoņgaitām, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments.
Pieminekļa idejas autors un finansētājs ir nīgrandnieks Jānis Blūms, viņa tēvs virsleitnants Paulis Blūms vadīja forsēšanu.

Pirmais 1.7km ir pa ceļu, satiekam jau lapsu kūmiņu, kurš ar interesi novēro mūs, bet beigās aši ieskrien mežā iekšā. Tālāk griežamies pļavā un ejam pa to uz Ventas pusi. Mārim jau pieķeras vairākas ērces, man visa gājiena laikā arī viena bija.

Pastaiga - pats senākais vingrinājums, bet joprojām pats labākais mūsdienu vingrinājums! 

Diena ir saulaina un skaista, ne pārāk silta, bet ideāli piemērota gājienam.

Pēc aptuveni noieta km gar upi parādās redzamībā Gobdziņu klintis (starp citu tieši pretī ir lieliska kempinga vieta Varkaļi, kur palikām 2017. gadā, kad devāmies apskatīt Skrundas militāro pilsētiņu, lasīt šeit).
Vienas no ainaviskākajām klintīm Kurzemē (~11 m augstas) ar 26 m garo Gobdziņu alu, kas ir otra garākā Kurzemē. Gobdziņu klintis ir gandrīz nepārtraukta, ap 400 m gara Šķerveļa svītas  cementēta smilšakmens un dolomītu atsegumu siena. Atsegumu augstums mainās no apmēram 3 m līdz 9 m, kopējais sienas augstums sasniedz apmēram 16 m virs Ventas līmeņa.
Gar upi ejot ir nedaudz dubļains, līdz ar to kājās jāvelk ūdensnecaurlaidīgi apavi.
Tālāk parādās redzamībā Ātraiskalns (Ātrās klintis, Straujais kalns). Izcili ainaviskas, līdz 20 metru augstas un ap 300 metru platas klintis, no kurām paveras krāšņs skats uz Ventas līkumu.

Kraujai piemīt izcila ainaviska vērtība. Pretī kraujai ir straujš, krāčains Ventas posms.

Kuram zvēram šis pieder?

Tālāk mums nedaudz apnīk iet gar upi un izdomājam paiet pa mežu un nokļūstam pasaku mežā, kur ir sakrituši seni koki, kuri ir apauguši ar mīkstām, zaļām sūnām, jākāpj pa gravu augšā un lejā, mežā zied vizbulītes, putni čivina. Skaisti, patiešām skaisti!

Atgriežamies pie Ventas.

Ejot gar Ventas krastiem var redzēt, ka liela daļa copmaņu ir sivēni - aiz sevis nesavāc.

Nonākam beidzot līdz Šķērveļa ietekai Ventā, tur uztaisām pirmo ēšanas pauzi ar maizītēm un cepumiem, noieti jau ir apmēram 7km.

Pārejam pāri tiltam un izvēlamies doties pa kreiso Šķērveļa krastu. Brīžam nav viegli - ir brikšņi, krituši koki un saproti, ka priekšā ir stāva krauja un nākas kāpt augšā un iet pa augšu un tad atkal pie iespējas kāpt lejā un skatoties ik pa brīdim kartē šķērsot upi uz vienu vai otru pusi. Upi pāri kritušajiem kokiem šķērsojām vismaz reizes piecas.

Maršruts ir fantastisks un gājiens nav grūts (vismaz man, jo 2x nedēļā skrienu un arī daudz staigāju, Mārim gan bija švakāk), ja salīdzina ar Rauņa pārgājienu - lasīt šeit). Pēc Rauņa man 3 dienas visas malas sāpēja, pēc šī viss bija kārtībā.
Zoslēnu Juras laikmeta smilšu atsegumi.

Sena teika vēsta - Dzeldā uz kādu druvu ganījis cūkas mazs ganiņš. Katru dienu ap pulksten divpadsmitiem ganiņš ievēro, ka viņam nozūd lielais kuilis. Saimnieks par to ļoti bāries, ka puika nevarot cūkos noganīt un pazaudējot. Kādu dienu ganiņš kuili novaktējis un viņam sekojis. Kuilis nonācis pie kalna un tur ielīdis kādā caurumā. Zēns līdis kuilim pakaļ. Tur viņš redz, ka kāda meitene baro kuili. Meitenīte, ieraudzījusi zēnu, sāka lūgties, lai zēns pasakot saimniekam, lai kuili nenokaujot. Un tad pēc deviņām dienām izcelšoties Pormsātu vecā nogrimusī pils. Zēns, cūkas pārdzenot mājās, bija aizmirsis, kas saimniekam jāsaka. Zēns arī bija nobijies un tāpēc nedrīkstējis neko teikt. Un tāpēc pile vēl šodien stāv Zoslēnu upes gravā neizcēlusies.

Reading about nature is fine, but if a person walks in the woods and listens carefully, he can learn more than what is in books, for they speak with the voice of God.

George Washington Carver

 

Gar Šķērveli sanāk iet aptuveni 5km. Tuvojāmies jau tam brīdim, ka jādodas prom no upes, Māris jau bija pārgājis pāri upei pār dikti šaubīgu koku, kur es neriskēju līst pāri, tā nu gāju pa pretējo krastu, līdz man novēra širmis un es upei vienkārši burtiski pārbridu pāri - kājas nedaudz mitras bija. :D Pēcāk pa mežu un pļavu, kur aug ļoti daudz lupīnas - cik skaisti tur būs jūnijā, kad viņas visā savā krāšņumā ziedēs. Atradām pamestu mājiņu nekurienes vidū.

Kā Jums liekas, kas šeit dzīvo? Fantāziju var slēgt iekšā...Meža laumiņas vai rūķi pa nakti darbojas?

Tālāk jau aptuveni 2km pa lauku ceļu un atkal mežā iekšā un pa pļavām un ceļu, kur ir jauno eglīšu audze dodamies uz Krievkalnu dīķi, kurš ir privātīpašums (noieti jau 17km).

Tudiš pīp ceļam...

Tad tuvojāmies Krievkalnu dīķim un iebridām ne tur, kur vajag. Sākotnēji gribējām iet gar pašu dīķi, bet tur viss ir pārpurvojies ar mazām purva saliņām, vai nu mēģini lēkāt pa tām vai arī slapjas kājas garantētas, ātri sapratu, ka esam iespērušies ne tur, kur vajag un devos projām, bet nu jau ar pavisam slapjām kājām.

Krievkalnu dīķis - privātīpašums. Taisām lielo ēšanas pauzi, jo tur ir soliņi un galdiņš, vējš gan pūš kā traks un nelielas grūtības sagādāja uz prīmusa uzvārīt makaronus, bet beigās viss izdevās un puncis priecīgs un paēdis gatavs doties tālāk caur pļavu (jāiet gan uzmanīgi, jo labība aug), nonākam uz ceļa un pēdējie 2km ir pa grants ceļu, protams, tad jau ir vakara apnikums un iet vairs īsti negribas, bet jāiet ir. Streelniekslv rakstīts, ka maršruts sanāk 17km, mums sanāca gandrīz 22km. Gājām 9h. Bija forši un pozitīvas emocijas, kādam laikam uzkrātas.

For in the true nature of things, if we rightly consider, every green tree is far more glorious than if it were made of gold and silver.

Martin Luther